Lapas karte: Muzejs >> Notikumi >> Rakstu arhivs

2014. gada raksti

Uz skolu. Tāpat kā toreiz, 1843.gadā, tūdaļ pēc Zvaigznes dienas?
     "Pēc zvaigznes dienas Dűnsberģis viens pats tajā jaunā ēkā uzsāka skolu ar 60 skolēniem. Nezinu vairs, kādas nevaļas dēļ neatbrauca mācītājs pie skolēnu pirmreizīgās uzņemšanas jaunā skolas mājā. Tāpat vairs nevaru atminēties, kādu uzrunu un lūgšanu viņš turēja skolu atverot. Klasē bija galdi, beņķi un skapis, arī viena melna sienas tāpele, kuri visi vēl tagad tur stāv. Dziesmu grāmatas bērni paši bija līdz paņēmuši, jo mācītājs svētdien baznīcā paziņodams, ka jaunais skolas nams, ar Dieva palīgu nu esot gatavs, bija pieteicis, lai bērniņi turp sapulcējoties, paņemot līdz dziesmu grāmatas. Citas grāmatas nekādas nebija. Vecāki bija atnākuši bērniem līdz, pilni ziņkārības, ko nu bērniem mācīs tajā jaunā skolas namā? Jo skolas nams un skola tolaik bija sveša lieta.
     Pirmo nedēļu Dűnsberģis nodarbojās tikai ar lasīt mācīšanu, jo bez nekādiem skolas līdzekļiem, taču nekā cita nevarēja iesākt. Svētdien viņš aizgāja pie mācītāja, tam izteikt savas ― ne ― skolas vajadzības. Mācītājs teica, ka barona kungs licis apgādāt tāfeles, grifeles, papīri un grāmatas. Tās visas viņš pirmdien pats turp aizvedīšot. Un tā arī bija. Domāju, ka atveda 50 vai 60 tāfeles, paku grifeļu, 6 lielas koka tintes glāzes, tinti, papīru, 6 lielas bībeles, kādas 12 vai vairāk vecas un jaunas dziesmu grāmatas, tikpat daudz arī Stendera mazās bībeles, un bez tam vēl dažas citas mazas grāmatiņas un bībeles katķismes. Nu bija līdzekļi (kādi viņi tolaik bija) mājās un varēja krietnāki iesākt skolas darbus: lasīt, rakstīt, rēķināt (jo starp grāmatām bija arī Műllera lielā rēķināšanas grāmata vāciski) un dziedāt, (Cīravas – Dzērves skolā mācīja dziedāt pēc cīpariem). Mācītājs nu iedeva darbu stundu rādītāju. Šis pirmais rādītājs jau sen pazudis, tikai to vēl atminos, ka katru rītu no plkst. 7 ― 9 bija jāmāca bībeles stāsti un katru vakaru no plkst. 5 ― 6 katķisms. Jo šie divi priekšmeti bija tās pamatā mācībās. Citās stundās lasīja, rakstīja, rēķināja. Pēcāk, kad barona kungs skolai iedāvināja landkartes, planiglobus, ne saliecamu, bet uzrullējamus, ko vēl lika ar laku pārvilkt un kas pie visas lietošanas izturēja vairāk nekā 35 gadus ― kad šīs kartes dabūja, tad mācīja arī ģeogrāfiju un pa brīžam arī kādas druskas no vēstures." *

     “Tās lielākās brīvības labumu piekopējas ir skolas. Itin kā jauki sildīdami un augļodami stari saulei nāk līdz: tā brīvībai nāk līdz skolas. Kad nebija nekāda brīvība, tad arī nebija nekādas skolas; bet jo nu brīvība augstāk pakāpj, jo vairāk rodās skolas, un skolām līdz dziedātāju biedrības, skolotāju sapulces, teāteri, viesības vakari, tāpat arī laukkopības sapulces u.t.j.pr. Caur tām visām Latviešu verdzībā nospiestais prāts un gars, kā jauna pavasara rasā, atdzīvojās, veldzinājās, zaļo un sāk ziedēt.” **

* Poruks Jānis. Ernsts Dünsberģis. Autobiografija ar ģīmetni un ievadu no Poruku Jāņa. - Cēsis, 1904.
** E.Dinsbergs. Etnogrāfija. Rīga, 1876. //  5.nodaļa. Latviešu dzīve tagadējos brīvlaikos 23.lpp.
07.01.2014.  |   Sadaļa: Muzejs->Notikumi->Rakstu arhivs   |   Komentēt
Muzejs
Pieteikt apmeklējumu
Domu graudi
 Viens sunis vien ilgi nerej.
 Kur rūc tur sper.
 Viena aita brēc, visas dabū.
 Lieli alu, nelieli misas.
 Nepārdodi ādas, kad lācis vēl mežā.
Karlis Īvīņ iz Mūrniekiem.
Proves raksti, 1896.
1
2
3