2018. gada raksti
Kubalu skolas – muzeja jūlija mēneša priekšmets tika izvēlēts par godu seno latviešu svētkiem - Jēkaba dienai.
Jēkaba dienu atzīmēja 25. jūlijā. Ar šiem svētkiem iezīmēja robeždatumus darbos un uzturā. Līdz šai dienai vajadzēja būt samestai pirmajai siena kaudzei pat tad, ja laiks bija nelabvēlīgs un darbs muižas labā neļāva sākt sienas vākšanu savām vajadzībām un agrāk. Jēkaba dienā varēja jau nomēģināt jaunos kartupeļus, tāpat cerēja, ka līdz tai būs nogatavojušies arī graudaugi.
Attēlā redzams priekšmets no Kubalu skolas – muzeja krājuma. Tas ir koka grābeklis ar 17 zobiem. Tas izgatavots 1950. gadā. Grābeklis ir garš- 240 cm un tā platums ir 65 cm.
Latvietis pļaujot gan labību, gan sienu lietoja grābekli. Ar grābšanu pārsvarā nodarbojās sievietes, bet retāk vīrieši. Grābekli parasti gatavoja no jaunas egles, jo tās stumbrs pēc nomizošanas ir ļoti gluds. Kāta resgali 9 collu (22,86 cm) garumā iešķēla un starpā ielika mazu kociņu, kas abas žākļa puses tur izplestas, kādas 4 collas (10,16 cm). Virs šķēluma vietas kātu notina ar sloksnīti, lai tas neplīstu tālāk. Pēc tam kātam uzdzina no cieta koka taisītu šķērsi jeb siekstu. Tā ir četršķautņaini izcirsta, vislabāk no oša, ābeles, kadiķa vai cita līdzīga cieta koka. Siekstu noķīlēja, lai tā nenoslīdētu no kāta. Tā kā kāta resgalis ar siekstu veido taisnu leņķi, tad ar to var savilkt lielu siena klēpi. Latviešu grābekļiem no dzelzs nav nekā.
Grābeklis latviešu saimniecībā bija pavisam parasts, bet tajā pašā laikā nozīmīgs darba rīks, tāpēc izklaidējot bērnus par to tika sacerētas dažādas mīklas. Viena no latviešu mīklām, kuras atminējums ir grābeklis : zobi ir, mutes nav.
Koka grābeklis. KSM p1445-Le
Muzejs
Pieteikt apmeklējumu
Domu graudi
Mācies priekš dzīves, bet ne priekš
skolas. Miers baro, nemiers posta.
Ar stipru neej lauzties, nedz ar
bagātu tiesā. Ko sēsi, to pļausi
Deviņi amati desmitais bads.
Karlis Biķ iz Kubelim
Proves raksti, 1896.
Proves raksti, 1896.
1
2
3
