2020. gada raksti
Jau klāt ir jūnijs, kad beidzot ir iesākusies vasara. Darbi turpinās. Viens no aktīvā darba instrumentiem ir āmurs. Nedaudz par tā būtību un uzbūvi. Āmurs ir darbarīks, kas paredzēts trieciena veikšanai objektam. Visbiežāk to izmanto naglu iedzīšanai, metāla detaļu apstrādei, objektu graušanai. Kāts tiek iestiprināts “galvas” caurumā, un āmura smaguma centrs parasti ir zem šī cauruma. Tā “galvu” izgatavo no materiāla (parasti dzelzs), kas nedeformējas trieciena rezultātā. Atkarībā no to izmantojuma, āmuriem var atšķirties forma un uzbūve. Ja jādod trieciens pa objektu, to nedeformējot, āmura galvu izgatavo no mīkstāka materiāla, piemēram, gumijas vai koka.
Vārds „āmurs” latviešu valodā ir aizgūts no sennorvēģu “hamarr” vai viduslejasvācu, vidusnīderlandiešu “hamer”. Pirmo reizi minēts 17. gadsimta vārdnīcās kā „āmars”, vēlāk vācu Hammer ietekmē pārveidojies kā „āmers”, bet vārda forma „āmurs” kļuva izplatīta 19. gadsimtā, iekļūstot literārajā latviešu valodā.
Šī mēneša priekšmets ir virtuvē pielietojams instruments - koka gaļas āmurs. Datējams ar 1920. – 1930. gadu. Tas ir 30 cm garš un 15 cm platumā. Tika lietots konkrētā saimniecībā Dundagā.
Dundagas izloksnē āmurs skan šādi: āmars.
Attēlā: koka gaļas āmurs. KSM p1287-Le
www.facebook.com/kubalmuz/
Muzejs
Pieteikt apmeklējumu
Domu graudi
Sēšana nav tik grūta kā pļaušana.
Prieki ir dzestra ēna, kurā ceļinieks
var izdusēties, bet nekad pavisam
palikt. Zināšanas ir manta un darbs
šīs mantas atslēga.
Karlis Šöenster iz Lauksargiem
Proves fraksti, 1896
Proves fraksti, 1896
1
2
3
