Lapas karte: Sākums

Sākums

 
 
     II "Ernsts jau bija drīz 15 gadus vecs, kad Dundagā atnāca jauns mācītājs, 1830. gadā ap Bērtmejiem. Tas, kā jau vecais mācītājs bija darījis, un kā jau visi mācītāji dara, pa rudeni braukāja pa mājām apkārt, bērnus pārklausinādams; jeb kā pie mums mēdz sacīt “pātaros”.
 
       Mācītājs pārjautāja bērnus par bībeli, par vecu un jaunu derību, par Abrahamu, Jāzepu, Dāvidu ― par Zakariju, Jāni, Jēzu un tā vēl.  Maz no tiem ko varēdams izdabūt, viņš griezās arī pie Ernesta un tam prasīja, vai tas arī ko zinot no Jēzus līdzības par “žēlsirdīgu Samarieti”. Ernsts to līdzību visu no galvas viņam priekšā izskaitīja. Mācītājs skatījās viņam acīs; visi bērni klausījās mutes atplētuši; un mācītājs nu viņam prasīja: “Dēliņ, kā tavs vārds?” ― “Ernsts” viņš atbildēja. No kurām mājām?” ― “No Dingeskalna”. ― “Kam dēls?” ― “Pašam saimniekam, meža sargam.” ― Mācītājs to visu pierakstīja un tad sacīja: “Reiz ar taviem vecākiem vēl par tevi gribu runāt”.  ― Visi vecāki, kas uz pātariem bija sanākuši un tur apkārt stāvēja, skatījās uz Ernstu, kā uz kādu savādu puiku.

       Tā pagāja kādi trīs gadi. Ernsts mājās pie tēva ar citiem brāļiem kopā strādāja, kā strādājis.*
 

      * Ernsts Dűnsberģis. Autobiografija ar ģīmetni un ievadu no Poruku Jāņa. Cēsis, 1904.   

       1833. gadā, rudenī mācītājam vajadzēja puisi, kas tam derētu par kučieri un sulaini, jo vecais puisis bija apprecējies un tādēļ atstājies. Ernsts to dabūjis dzirdēt, lūdza tēvu, viņam to vietu pie mācītāja iegādāt. Tēvs aizbildinājās, ka mācītājam turpat tuvumā būšot diezgan tādi, kas uz to vietu būšot ielūgušies, kas tevi nabaga meža bērnu tur ievēros, jo Dingeskalna mājas ir pāru jūdžu no Dundagas un mācītāja muižas, pašā biezā egļu mežā. Bet Ernsts nelaida tēvam mieru, kamēr tas gāja un ierunāja. Mācītājs, zinādams, ka tas ir tas pats, kas pātaros viņam tā varēja uzteikt to Jēzus līdzību, un arī pie iesvētīšanas bijis labs atbildētājs, pieņēma Ernstu savā dienestā. Tas nu Ernstam bija divējāds prieks. Viens, ka nu paliks vaļā no rekrūšiem, un otrs ― ka nu pie mācītāja, kā grāmatu lielākā kunga, viņš nu dabūs lasīt visādas latviešu grāmatas. Un tā arī bija. Mācītājam bija gandrīz visas Latviešu grāmatas; tās nu visas Ernsts dabūja lasīt. Mācītājs bija laipns kungs un Ernstam palīdzēja un izskaidroja visu, ko tas nezināja.

       Ernsts tur sāka arī mācīties vāciski. ..Iesākums vairāk bija jādabū no noklausīšanās vien, kad mācītājs ar savu kundzi vai “spīsmani” vāciski runāja. Kad jau bija tiktāl, ka varēja drusciņ saprast vieglas populāras Vācu grāmatas, tad kādas tik rokā dabūja, tās lasīja un mācījās saprast un arvien jo ieradināties vācu valodā.

       Pa vasaru un rudeni gan bija daudz darba, īpaši par dārzu, un tad nebija tik daudz vaļas sēdēt pie grāmatas; turpretim pa gariem rudeņa un ziemas vakariem, bija vaļas diezgan, bet nabaga puisim nebija nekāds gaišums; sveci mācītāja kundze nedeva vairāk, kā tikai apgulties; .. par savu algu (jo desmit rubļus algas pa visu veselu gadu tik dabūja) arī nevarēja sveces pirkt. ..Kad kur dabūja vecus sakusušus sveču taukus, eļļu vai trānu, tad izdobīja lielu kartupeli vai kāli (sprūtu), tur iebēra tos taukus, vai ielēja to eļļu vai trānu, ielika kaut kādu dziju par dakti un tad pie šī nabadzīgā gaišuma lasīja un rakstīja, ko pats bija nodomājis. *

       .. pie mācītāja būdams rakstīju pasakas, ko puiši no rokām izrāva un lasīja, kamēr izlasīja, ka nekādas vairs nebija.**
 
       Kad bija iesvētījami bērni muižā, puiši un meitas kopā, kā jau tajā laikā parasts, un mācītājam pašam nebija vaļas, vai kur notīgi jāaizbrauc, tad Ernstam bija jāizpilda viņa vieta, tā mācības stundā, vai tā nu bija par baušļiem, vai par ticības gabaliem, vai cits kas.
 
       Ziemā 1835./36. g. mācītājs Ernstu sūtīja pa visu savu baznīcas draudzes apriņķi apkārt pa visām mājām, uzrakstīt visus cilvēkus, un pēc baznīcas grāmatām uzmeklēt katram viņa vecuma gadu (to gadu, kad katrs dzimis un kristīts). Dundagas baznīcas draudze ir liela, līdz 7000 dvēseles un ciemi un mājas reti (izklaidā) un atstatu..  Ernsts to ziemu apbrauca gandrīz visas Dundagas mājas, ļaudis rakstīdams.

       Šī ļaužu un viņu gadu vecumu uzrakstīšana, un tā jau pieminētā dažkārtīga palīdzība mācītājam pie viņa darbiem, un uzcītība, arvien jo projām krietni mācīties, to dienu pēc dienas iestiprināja tajā cerībā, ka nevienam citam, ka Ernstam varēs uzticēties to te vēl jaunu un svešu darbu: skolu valdīt un bērnus mācīt, zināms, apakš viņa (mācītāja) priekšrakstiem un uzraudzības. *
 
      1837.gada rudenī pa Mārtiņiem Kubeles mežasargam uzteica, ka tam pavasarī jāatstāj mājas, tāpēc ka tur nospriests skolu taisīt. Mācītājs Ernestam Dünsberģim nu skaidri pasludināja, ka tam tur būšot jāiet par skolmeisteri, un pieturēja viņu vairāk mācībā, rēķināšanā un latviskā un vāciskā gramatikā. ***
      (Turpinājums sekos)
 
*     Ernsts Dűnsberģis. Autobiografija ar ģīmetni un ievadu no Poruku Jāņa. Cēsis, 1904.
**    Latvijas Sargs, Nr.40 (03.10.1932). // Latviešu dzejnieks, kura darbus lasījis Krievijas cars un divas carienes.
***  Latviešu kalendārs ar bildēm 1887. Jelgavā, Apgādāts un drukāts Zīslaka drukātavā.


Ernesta Dinsberga (1816-1902) laiks

 

Viss raksts

Raksti

Dinsberga skolas salidojums 2016.
3.septembrī Dinsberga skolā atkal svētki – kopā sanāk bijušie skolas bērni.
Ievadot salidojumu, absolventi Rūdolfs Dinsbergs un Maija Brūvere paceļ valsts karogu un pasākuma dalībnieki dzied valsts himnu. Šogad mūsu pirmajam skolotājam Ernestam Dinsbergam – 200. Skolotāja viesistabā sanākušie 35 ciemiņi iepazīst vēl dzimtbūtniecības laikā (1816.) dzimušā Ernesta Dinsberga iespējas un neatlaidīgā darbā, savas prasmes un spējas izkopjot, sasniegto. Lasīšanas stundā “skolēnu” priekšnesumā izskanēja rakstos glabātās E.Dinsberga domas. Atsaucību gūst arī muzeja piedāvājums – saņemt mājupceļam paša izvēlētos rakstnieka domu graudus. Priecājāmies, ka muzeja sarūpētās E.Dinsberga rokrakstu un grāmatu izstādes, sadarbībā ar kolēģiem O.Lutsa muzejā (Igaunijā) veidotā ceļojošā izstāde “Kas vīņ tād i? / Kes nad on?” ir atzinīgi novērtētas. Mūsu ievērojamā novadnieka izvadīšanu no Latviešu biedrības nama Rīgā un pēdējo mājupceļu pieminējām Kužnieku kapos. Pasākuma noslēdza sarunas pie saimniecības ēkā kopīgi klātā svētku galda.
 
Pateicos par atbalstu un līdzdalību pasākuma organizēšanā pašvaldības saimnieciskajam dienestam, Dundagas kultūras pils darbiniekiem, fotogrāfam Visvaldim Biezbārdim, mājas ļaudīm - Guntai un Mārtiņam, muzeja darbiniecēm Martai Ratkevičai un Dacei Savickai. E.Dinsberga grāmatu un rokrakstu izstādes veidotas sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēku, Talsu novada muzeju un Ventspils muzeju.
 
Uz tikšanos, 2017. gada 2. septembra pusdienlaikā!
 
Kubalu skolas - muzeja vadītājs, Ivars Abajs.
14.09.2016

14.09.2016.  |  
Saziņa->Muzejs
  |   Komentāri 
Ceļojošā izstāde "Kas vīņ tād i? / Kes nad on?"

Muzejs piedāvā ceļojošo izstādi "Kas vīņ tād i? / Kes nad on?", kas veidota par godu Ernesta Dinsberga 200 gadu jubilejai.
Tajā apskatīti etnogrāfijas un kartogrāfijas pirmizdevumi Latvijā un Igaunijā. Latvijā abu darbu autors ir Ernests Dinsbergs, bet Igaunijā pirmais monogrāfijas izdevums igauņu valodā izdots tikai 1920-tajos gados, tādēļ etnogrāfijas kopsavilkumu veidoja muzeja darbinieki Janeks Varblas un Tiina Kivits. Lielāko devumu sniedzis Igaunijā labi zināmais Karls Roberts Jakobsons (1841 – 1882). 

Izstāde, kas sastāv no 4 plakātiem (roll-up stendi), kopumā ir 4 metrus plata. Iespējams pievienot arī lampas, ja izstāžu telpa nav pietiekami apgaismota. 

Izstādes veidotāji: Dundagas novada pašvaldības Kubalu skola - muzejs, Palemuses O. Lutsa draudzes skolas muzejs, Igaunijā.
Finansētāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Dundagas novada pašvaldība, Igaunijas Kultūrkapitāls un Palemuses O. Lutsa draudzes skolas muzejs
Mākslinieks: Kate Seržāne
Stendu dizains: Brālis Y, SIA "G Interactive"


Ceļojošā izstāde pieejama bez maksas. Informācijai: tālr. +371 63254335; +371 26332238, epasts: kubalmuz@dundaga.lv

Informatīvais buklets pieejams šeit.

 

01.09.2016.  |  
Saziņa->Muzejs
  |   Komentāri 
Pirmdiena, 26. septembris, 2016
Karte:
karte
GPS koordinātes:
57.4623859;
22.3975975
Jaunumi
Nesen ...
1884.gada 23.septembrī
 Teoloģijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes profesors Ludvigs Adamovičs "dzimis 1884. g. 23. septembrī Dundagas Kublas skolā kā palīgskolotāja [Jāņa Adamoviča] dēls."   >>
Pieteikt apmeklējumu
Domu graudi
   
   Mācies priekš dzīves, bet ne priekš
   skolas.  Miers baro, nemiers posta.
   Ar stipru neej  lauzties, nedz ar
   bagātu tiesā. Ko sēsi, to pļausi
   Deviņi amati desmitais bads.
Karlis Biķ iz Kubelim
Proves raksti, 1896.
1
2
3