Lapas karte: Sākums

Sākums

 
 
     II "Ernsts jau bija drīz 15 gadus vecs, kad Dundagā atnāca jauns mācītājs, 1830. gadā ap Bērtmejiem. Tas, kā jau vecais mācītājs bija darījis, un kā jau visi mācītāji dara, pa rudeni braukāja pa mājām apkārt, bērnus pārklausinādams; jeb kā pie mums mēdz sacīt “pātaros”.
 
       Mācītājs pārjautāja bērnus par bībeli, par vecu un jaunu derību, par Abrahamu, Jāzepu, Dāvidu ― par Zakariju, Jāni, Jēzu un tā vēl.  Maz no tiem ko varēdams izdabūt, viņš griezās arī pie Ernesta un tam prasīja, vai tas arī ko zinot no Jēzus līdzības par “žēlsirdīgu Samarieti”. Ernsts to līdzību visu no galvas viņam priekšā izskaitīja. Mācītājs skatījās viņam acīs; visi bērni klausījās mutes atplētuši; un mācītājs nu viņam prasīja: “Dēliņ, kā tavs vārds?” ― “Ernsts” viņš atbildēja. No kurām mājām?” ― “No Dingeskalna”. ― “Kam dēls?” ― “Pašam saimniekam, meža sargam.” ― Mācītājs to visu pierakstīja un tad sacīja: “Reiz ar taviem vecākiem vēl par tevi gribu runāt”.  ― Visi vecāki, kas uz pātariem bija sanākuši un tur apkārt stāvēja, skatījās uz Ernstu, kā uz kādu savādu puiku.

       Tā pagāja kādi trīs gadi. Ernsts mājās pie tēva ar citiem brāļiem kopā strādāja, kā strādājis.*
 

      * Ernsts Dűnsberģis. Autobiografija ar ģīmetni un ievadu no Poruku Jāņa. Cēsis, 1904.   

       1833. gadā, rudenī mācītājam vajadzēja puisi, kas tam derētu par kučieri un sulaini, jo vecais puisis bija apprecējies un tādēļ atstājies. Ernsts to dabūjis dzirdēt, lūdza tēvu, viņam to vietu pie mācītāja iegādāt. Tēvs aizbildinājās, ka mācītājam turpat tuvumā būšot diezgan tādi, kas uz to vietu būšot ielūgušies, kas tevi nabaga meža bērnu tur ievēros, jo Dingeskalna mājas ir pāru jūdžu no Dundagas un mācītāja muižas, pašā biezā egļu mežā. Bet Ernsts nelaida tēvam mieru, kamēr tas gāja un ierunāja. Mācītājs, zinādams, ka tas ir tas pats, kas pātaros viņam tā varēja uzteikt to Jēzus līdzību, un arī pie iesvētīšanas bijis labs atbildētājs, pieņēma Ernstu savā dienestā. Tas nu Ernstam bija divējāds prieks. Viens, ka nu paliks vaļā no rekrūšiem, un otrs ― ka nu pie mācītāja, kā grāmatu lielākā kunga, viņš nu dabūs lasīt visādas latviešu grāmatas. Un tā arī bija. Mācītājam bija gandrīz visas Latviešu grāmatas; tās nu visas Ernsts dabūja lasīt. Mācītājs bija laipns kungs un Ernstam palīdzēja un izskaidroja visu, ko tas nezināja.

       Ernsts tur sāka arī mācīties vāciski. ..Iesākums vairāk bija jādabū no noklausīšanās vien, kad mācītājs ar savu kundzi vai “spīsmani” vāciski runāja. Kad jau bija tiktāl, ka varēja drusciņ saprast vieglas populāras Vācu grāmatas, tad kādas tik rokā dabūja, tās lasīja un mācījās saprast un arvien jo ieradināties vācu valodā.

       Pa vasaru un rudeni gan bija daudz darba, īpaši par dārzu, un tad nebija tik daudz vaļas sēdēt pie grāmatas; turpretim pa gariem rudeņa un ziemas vakariem, bija vaļas diezgan, bet nabaga puisim nebija nekāds gaišums; sveci mācītāja kundze nedeva vairāk, kā tikai apgulties; .. par savu algu (jo desmit rubļus algas pa visu veselu gadu tik dabūja) arī nevarēja sveces pirkt. ..Kad kur dabūja vecus sakusušus sveču taukus, eļļu vai trānu, tad izdobīja lielu kartupeli vai kāli (sprūtu), tur iebēra tos taukus, vai ielēja to eļļu vai trānu, ielika kaut kādu dziju par dakti un tad pie šī nabadzīgā gaišuma lasīja un rakstīja, ko pats bija nodomājis. *

       .. pie mācītāja būdams rakstīju pasakas, ko puiši no rokām izrāva un lasīja, kamēr izlasīja, ka nekādas vairs nebija.**
 
       Kad bija iesvētījami bērni muižā, puiši un meitas kopā, kā jau tajā laikā parasts, un mācītājam pašam nebija vaļas, vai kur notīgi jāaizbrauc, tad Ernstam bija jāizpilda viņa vieta, tā mācības stundā, vai tā nu bija par baušļiem, vai par ticības gabaliem, vai cits kas.
 
       Ziemā 1835./36. g. mācītājs Ernstu sūtīja pa visu savu baznīcas draudzes apriņķi apkārt pa visām mājām, uzrakstīt visus cilvēkus, un pēc baznīcas grāmatām uzmeklēt katram viņa vecuma gadu (to gadu, kad katrs dzimis un kristīts). Dundagas baznīcas draudze ir liela, līdz 7000 dvēseles un ciemi un mājas reti (izklaidā) un atstatu..  Ernsts to ziemu apbrauca gandrīz visas Dundagas mājas, ļaudis rakstīdams.

       Šī ļaužu un viņu gadu vecumu uzrakstīšana, un tā jau pieminētā dažkārtīga palīdzība mācītājam pie viņa darbiem, un uzcītība, arvien jo projām krietni mācīties, to dienu pēc dienas iestiprināja tajā cerībā, ka nevienam citam, ka Ernstam varēs uzticēties to te vēl jaunu un svešu darbu: skolu valdīt un bērnus mācīt, zināms, apakš viņa (mācītāja) priekšrakstiem un uzraudzības. *
 
      1837.gada rudenī pa Mārtiņiem Kubeles mežasargam uzteica, ka tam pavasarī jāatstāj mājas, tāpēc ka tur nospriests skolu taisīt. Mācītājs Ernestam Dünsberģim nu skaidri pasludināja, ka tam tur būšot jāiet par skolmeisteri, un pieturēja viņu vairāk mācībā, rēķināšanā un latviskā un vāciskā gramatikā. ***
      (Turpinājums sekos)
 
*     Ernsts Dűnsberģis. Autobiografija ar ģīmetni un ievadu no Poruku Jāņa. Cēsis, 1904.
**    Latvijas Sargs, Nr.40 (03.10.1932). // Latviešu dzejnieks, kura darbus lasījis Krievijas cars un divas carienes.
***  Latviešu kalendārs ar bildēm 1887. Jelgavā, Apgādāts un drukāts Zīslaka drukātavā.


Ernesta Dinsberga (1816-1902) laiks

 

Viss raksts

Raksti

Atskats uz Muzeju nakti 2016
Siltā un mierīgā 21.maija vakarā Kubalu skola – muzejs vēra durvis Muzeju naktij.
Atskanot skolas zvanam, visi sanākušie sapulcējās klasē, kā jau kārtīgiem skolēniem pieklājas. Iepazīstināti ar vakara gaitu, visi tika aicināti doties uz Viesistabu apskatīt jauno ekspozīciju par skolas ciemiņiem, kas Dinsberga mūža laikā skolā viesojušies kā skolnieki, skolotāji vai augsti godāti viesi. Ekspozīcijā pieminētajiem bijusi kāda īpaša nozīme ne tikai skolas dzīvē vai Dinsberga mūžā, bet arī latviešu tautas uzplaukumā. Par ekspozīcijas dizainu pateicamies Brālim Y.
Ciemiņi sadalījās komandās un saņēma sagatavotās darba burtnīcas. Spēle “Durvju labirints” sastāvēja no 8 uzdevumiem, dažādās muzeja telpās un teritorijas daļās, un papilduzdevuma – novadīt citiem dalībniekiem vienu bērnu dienu spēli, kuru varētu būt spēlējuši arī šīs skolas skolēni. Šoreiz Muzeju nakts ciemiņiem devām iespēju pārbaudīt savas prasmes un zināšanas, kas saistāmas ar senās skolas darbību. Varēja lasīt un rakstīt vecajā drukā, iepazīt rīkus, kas šeit izmantoti, kā arī sajust dabas klātbūtni, kas ir šīs skolas neatņemama sastāvdaļa.
Pasākuma noslēgumā ap plkst. 22.00, kad visi bija iestiprinājušies un atpūtušies, devāmies uz Staļļaugšu apskatīt pareizās atbildes uzdevumam “Vai pazīsti muzeju?”, kurā pēc durvju attēliem bija jāatpazīst muzejs. Turpat arī apbalvojām pirmo vietu ieguvējus un izteicām pateicības mūsu palīgiem.
Arī šeit vēlreiz gribam pateikt lielu paldies mūsu palīgiem un atbalstītājiem, bez kuriem pasākums nebūtu izdevies: Mārītei Jurčai, Jurim Šleineram, Guntai Abajai, Mārtiņam Abajam, Inai Braunai un Slīteres nacionālā parka Dabas izglītības centram.
Paldies visiem muzejiem, kas atsaucās uz aicinājumu iesūtīt durvju attēlus, kas tika izmantoti pārbaudījumā “Vai pazīsti muzeju?”
Paldies arī Dundagas un Tiņģeres saimniecēm, - Ainai Šleinerei, Ivetai Zadiņai, Mārai Šleinerei, Agritai Bokumai un Tamārai Ekmanei, kuru kopto mājdzīvnieku balsis lieliski iederējās 1849. gadā celtajā stallī.
Kopumā spēlē piedalījās 19 komandas. Muzeju vakara gaitā apmeklēja aptuveni 80 cilvēku, kur daži bija braukuši no Tukuma, Ventspils un pat Dobeles!  Kubalu skolas – muzeja trešais  rakstu krājums Viļņa Mitlera “Dundznik valad” un mūsu atbalstītāju biedrības “Zaļā doma” dāvātās brīvbiļetes Šlīteres bākas apmeklējumam bija spēles uzvarētāju ieguvums.
Lai spēlē rastais piedzīvojums un prieks saglabājas līdz nākamajai muzeju naktij! 
1. vieta komandai – Vienradži (75 punkti)
2. vieta: komandai Alma (74 punkti)
3. vieta komandai Friči (73 punkti)
23.05.2016.  |  
Saziņa->Muzejs
  |   Komentāri 
Nacionālajā bibliotēkā atklāta Ernesta Dinsberga divsimtgadei veltīta izstāde
25. janvārī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Alekseja Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītavā tika atklāta izstāde “Ernestam Dinsbergam – 200”.
 
Uz šo pasākumu bijām uzaicināti arī mēs, Kubalu skolas -  muzeja darbinieki, par ko sakām lielu paldies LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas galvenajai bibliogrāfei Sanitai Briežkalnei, kas šo pasākumu organizēja un vadīja. Par uzņemšanu un iespēju apskatīt Gaismas pili pateicamies Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas darbiniecēm.
 
Izstādi atklāja LNB vadītājs Andris Vilks.  Ivaram Abajam bija tas gods teikt kādus vārdus par Ernestu Dinsbergu – viņa dzīvi un sasniegumiem. Pēc tam LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Māra Grudule iepazīstināja ar E.Dinsberga lomu latviešu literatūras attīstībā.
 
Izstāde sniedz ieskatu Ernesta Dinsberga devumā latviešu literatūras vēstures un pedagoģijas kontekstā. Tās satura pamatā ir materiāli no LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas, Galvenās krātuves, Letonikas un Baltijas centra un Kartogrāfisko materiālu krājuma.
 
Ekspozīcija piedāvās apskatīt nozīmīgus E. Dinsberga oriģināldarbu, tulkojumu un lokalizējumu literāros manuskriptus, kā arī iespieddarbus. Ekspozīcijā iekļauti arī Kubalu skolas vēstures materiāli – klases žurnāli, proves raksti jeb skolēnu glītrakstīšanas pārbaudījumu lapas un iespieddarbi, kuri tapuši laikā, kad E. Dinsbergs bija skolas pārzinis
 
Ernesta Dinsberga rokrakstu un iespieddarbu kolekcija raksturo viņu kā unikālu, mērķtiecīgu un uzņēmīgu 19. gadsimta personību.
 
Izstāde Latvijas Nacionālā bibliotēkā būs apskatāma līdz 30. aprīlim. Ieeja bez maksas.
 
Darba laiki:
P., T., Pk. 12:00–20:00
O., C. 9:00–17:00
S. 10:00–17:00
Sv. slēgts 

26.01.2016.  |  
Saziņa->Muzejs
  |   Komentāri 
Sestdiena, 25. jūnijs, 2016
Karte:
karte
GPS koordinātes:
57.4623859;
22.3975975
Jaunumi
Nesen ...
1838.gada 24.jūnijā
 "1838. gada, svētdienas vakarā pēc Jāņiem, E. Dinsberģis, atvadījies no Dundagas mācītāja, ar viņa dāvinātu vecu, itin stīvu šķimeli aizjāja uz Kubeles mājām tur dzīvot par skolotāju"   >>
1895.gadā
 ..[Sofija Dravniece] dzimusi [Dundagas pagasta Peter-Kužniekos 1895.gada] pirmā Vasarsvētku dienā, priekšpusdienā - tas iznāk "baznīcas laikā".   >>
Pieteikt apmeklējumu
Domu graudi
 
   Kas pusceļā paliek stāvot,
   tam nedzied uzvarēsanas dziesmas.
   Saulei nav jāpalīdz ar skalu uguni.
   Kas vainīgs? Pats vainīgs.
   Laiks ir nauda.
A.Mežgrāv iz Bērtmejiem  
   Proves raksti.
1
2
3