Ernests Dinsbergs
Skolotāja Ernesta Dinsberga (1816-1902) paliekošo devumu kultūrvēsturē un Dundagas pagasta sabiedrības attīstībā raksturo paveiktais rakstniecības un izglītības darbā, pagasta kultūras un saimnieciskās dzīves aizsākumos.
E.Dinsbergs, kā toreiz saka, "tur skolu" šeit no iesākuma līdz 1878.gadam. Tiesa gan "par sarakstīšanos ar Krišjāni Valdemāru" viņu izsūta trimdā (1864 - 1867). Vecumdienas (tepat skolas bēniņos izbūvētās jumtistabās un pēc 1899.gada, Rīgā) paiet krietni strādājot rakstniecībā. Sarp vairāk kā 110 publicētiem darbiem ir atrodami aizsākumi vairākiem latviešu grāmatniecības, literatūras virzieniem.
Daži latviešu literatūrā zīmīgi notikumi. E.Dinsberga darbi.
..Saprotams, ja Gēte būtu dzimis Dundagas Īrenieku mājās, ja viņam vecāki būtu dzimtļaudis, kuri klausa un atkal klausa kungiem, tad viņš nekad nebūtu varējis sarakstīt «Faustu», bet var gan būt, ka tas tad nebūtu apdarījis ne pusi no tā darba, kuru Dünsberģu Ernsts savā grūtajā mūžā ir varējis veikt. Tā tad uzdrošinos apgalvot, ka Dünsberģa ģēnijs valdīja pār daudz lielāku pasauli, nekā Ausekļa un Pumpura ģēniji, kuri bija subjektīvi un savas mākslas pasaules šauruma dēļ spēja tehniskā ziņā sasniegt augstāku pilnību.
E.Dinsbergs, kā toreiz saka, "tur skolu" šeit no iesākuma līdz 1878.gadam. Tiesa gan "par sarakstīšanos ar Krišjāni Valdemāru" viņu izsūta trimdā (1864 - 1867). Vecumdienas (tepat skolas bēniņos izbūvētās jumtistabās un pēc 1899.gada, Rīgā) paiet krietni strādājot rakstniecībā. Sarp vairāk kā 110 publicētiem darbiem ir atrodami aizsākumi vairākiem latviešu grāmatniecības, literatūras virzieniem.
Daži latviešu literatūrā zīmīgi notikumi. E.Dinsberga darbi.
..Saprotams, ja Gēte būtu dzimis Dundagas Īrenieku mājās, ja viņam vecāki būtu dzimtļaudis, kuri klausa un atkal klausa kungiem, tad viņš nekad nebūtu varējis sarakstīt «Faustu», bet var gan būt, ka tas tad nebūtu apdarījis ne pusi no tā darba, kuru Dünsberģu Ernsts savā grūtajā mūžā ir varējis veikt. Tā tad uzdrošinos apgalvot, ka Dünsberģa ģēnijs valdīja pār daudz lielāku pasauli, nekā Ausekļa un Pumpura ģēniji, kuri bija subjektīvi un savas mākslas pasaules šauruma dēļ spēja tehniskā ziņā sasniegt augstāku pilnību.
..Dünsbergs raksta dzejas, stāstus, romānus, lugas, ģeogrāfiju, vēsturi, zooloģiskus apcerējumus, sprediķus, tulko pasakas, sastāda metriku, etnogrāfiju, tulko atkal drīz Gēti, drīz Auerbahu vai Klopstoku, te to interesē Kurzemes vēsture, te atkal Šperdšena darbi, no kura tas vairākus pārtulko. Bet ar to viņam nepietiek, viņš ķeras pie Homera, mēģina atdzejot, gan brīvi Odiseju, tad Miltona «Pazaudēto paradīzi», no visa tā viņš it kā atpūšas, rakstīdams «Skaisto Mīli un princesi Trūti». Un pie tam bērni nāk un iet, un viņš nāk un iet pie bērniem, mācīdams, pūlēdamies dienu pie dienas. Vai tas nav ģēnijs, vai tas nav liels ievērojams vīrs? Tiešām gan, vismazākais man ir tā pārliecība. Kā teicu, spējas, sasniegt savos darbos tehnisku pilnību, apmierināt modernās formas un stila prasības, Dünsberģim trūkst, bet viņam ir griba, milzeņa griba, kuram garīgas rokas saistītas, un šī griba ir tā svētīgākā un cēlākā, kāda vien pie cilvēces un tautu darbiem sastopama.
Poruku Jāņa Kopoti raksti. IV sējums. Rīga., 1914., sāk. 179.lpp.
Poruku Jāņa Kopoti raksti. IV sējums. Rīga., 1914., sāk. 179.lpp.
Skola
Pieteikt apmeklējumu
Domu graudi
Dundagā pie Kubulu mājām bija
nesen uzcelta pirmā pagasta skola,
kur E. Dinsberģis un F. Mālberģis bija
skolotāji. Tur nu es sāku iet skolā.
Tā bija mana pirmā īstā skola.
[1846. - 1848.]
Krišjānis Barons. Atmiņas. R., 1924.
nesen uzcelta pirmā pagasta skola,
kur E. Dinsberģis un F. Mālberģis bija
skolotāji. Tur nu es sāku iet skolā.
Tā bija mana pirmā īstā skola.
[1846. - 1848.]
Krišjānis Barons. Atmiņas. R., 1924.
1
2
3
