| |
Kubeles pagasta skolas dienas-grāmata 1878./1879. mācibas gadā. KSM 691-Rd
2021.
Jaunajā 2022. gadā.
Laimīgu un brīnišķīgiem notikumiem piepildītu 2022. gadu! Drīz vien noslēdzas 2021. gads. Tas ir bijis interesants, darbīgs un arī dažādu izaicinājumu un piedzīvojumu piepildīts. Tā kā šis laiks bija arī Ernesta Dinsberga 205. gadskārtas atzīmēšanas gads, tad apsveikumā fragmenti no viņa 1857. gadā sarakstītā dzejoļa "Jauna gada dziesma":
"Gads atkal nost! Tu brīnumi!
Kā sapnis aizgājis!
Paldies tev Dievs, ka žēlīgi
Līdz šim mums līdzējis!
Vecs gads, tev ar labvakaru
Mēs godam pavadam,
Un jauno ar labrītu
Sirdsmīļi saņemam.
...
Kuš, kuš! par gadu nebrēc vis,
Par laikiem nezūdies;
Bet kā pats dzīvojis, darījis,
To labāk apskaties.
...
Lai tikai Dievam uzticam,
Uz labu dzenamies;
Lai visu sliktu atstājam,
Tad mūžam labi ies!"
"Kubalu skola - muzejs" kolektīvs
Gremdējoties atmiņās
Ir pagājis kāds laiciņš kopš norisinājās “Mājas kafejnīcu dienas” Lībiešu krastā un Dundagas pagastā. Sestdien, 11. septembrī, tās notika arī “Kubalu skola – muzejs” pagalmā. Ir pienācis brīdis mazliet atskatīties uz šo pasākumu.
Muzejā tā bija brīnišķīga un ļoti rosīga diena. Apmeklētāji ieradās ļoti kuplā skaitā – un tas priecēja. Arī laika apstākļi bija īsti vasarīgi – nu gluži kā radīti šai dienai. Viesi labprāt nobaudīja piedāvātos ēdienus un dzērienus. Bija varen liela ieinteresētība apskatīt muzeja ekspozīcijas un apkārtni. Lai radītu svētku sajūtu un papildinātu kopējo noskaņu, skolas pagalms bija atbilstoši iekārtots.
Kopējā komandā darbojās gan muzeja ļaudis, gan čaklie un atsaucīgie palīgi. Liels paldies visiem!
Paldies ciemiņiem par lielo apmeklētību, interesi un novērtējumu!
Uz tikšanos “Mājas kafejnīcu dienas” 2022. gadā.
Sanita Rēriha, “Kubalu skola – muzejs” vecākā speciāliste
Sveicieni uzsākot jauno mācību gadu!
Mēs jau šodien vēlamies sveikt visus skolēnus, viņu vecākus un skolotājus ar jaunā mācību gada iesākšanos. Novēlam visiem lielu izturību, gribasspēku, gudrību un dzīvesprieku visā mācību procesā.
Rītdien muzejā uz pirmo skolas dienu ciemos gaidām desmito klasi.
Ernesta Dinberga domu grauds: " Jo tu pār citiem vairāk zini, jo tev pienākas pazemīgam būt."
Veikmīgu mācību gadu vēlot,
Sanita Rēriha, muzeja vecākā speciāliste un muzeja kolektīvs
Foto: "Kubalu skola - muzejs"
Informācijai.
Kā jau minējām pavasarī, šis ir Ernesta Dinsberga 205. gadskārtas gads.
Lai to pieminētu, "Kubalu skola - muzejs" vienā no ekspozīcijām par viņu ir ierīkota arī informatīva izstāde.
Muzeju var apmeklēt individuāli vai vienas mājsaimniecības ietvaros, protams, ievērojot visus drošības pasākumus !!!
“Kubalu skola – muzejs” kolektīvs
Dzimšanas diena!
"Kubalu skola - muzejs" šodien (13.05.2021.) atzīmējama diena. Ir pagājuši 49 gadi kopš ar Talsu, Ventspils un Rīgas rakstniecības un mūzikas muzeja palīdzību 1972. gada 13. maijā atklāj Dinsberģa muzeju, kas izvietots E. Dinsberga dzīvoklī bēniņu stāvā.
Sveicam svētkos!
Sveicam 1. maija – Darba svētki; Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena – un jau arī 4. maija - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena – svētkos!
“Katra tauta vaj tā liela jeb maza, kas tikai par tautu atzīstās un kā tauta kopā turās, ir līdzīga veselam cilvēkam, kas iekš sevis jūtās veselīgs un spēcīgs, un pats gādā par savu miesīgu un garīgu labklāšanos, un visi tādas tautas cilvēki ir kā locekļi pie veselīgas miesas. Tāda veselīga dzīve ir vajadzīga tiklab vienam cilvēkam, kā veselai tautai. Jo, ja tauta kopā neturās kā tauta un kā tauta par savu labumu negādā, tad tā nav tauta, bet palaidniece; tāpat kā tāds cilvēks ir palaidnieks, kas pats par savu labumu negādā.” *
*E.Dinsbergs. “Kam vajag laikrakstus, un kāds labums no tiem nāk?”; Baltijas Vēstnesis – 1872. – Nr.8., 9.
Foto: Sanita Rēriha
Ar pavasarīgiem sveicieniem, "Kubalu skola - muzejs" kolektīvs.
Atceroties vienu no Kubalu muzeja dibināšanas iniciatoriem
Šodien pieminama Herberta Dorbes 127. gadadiena (1894 – 1983) - latviešu valodas un dziedāšanas skolotājs. Rakstījis dzeju, prozu, lugas, tulkojis dažādus literāros darbus kā arī bijis autors vairākām skolu mācību grāmatām.
Viņš dedzīgi cīnījās par to, lai tiktu izveidots muzejs Ernestam Dinsbergam.
Protams, muzeja dzimšanas dienā 1972. gada 13. maijā, Dorbe ir klāt esošs un stāda ābelītes kādreiz E. Dinsberģa koptajā dārzā.
Ernestam Dinsbergam 205
Janvāris ir Ernesta Dinsberga dzimšanas dienas mēnesis. Šajā laikā varam pieminēt viņa 205. gadskārtas jubileju. Sakarā ar to, šogad (siltajā laikā un sezonā ) Kubalu skolā - muzejā ir plānota izstāde par viņu. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai par to. Ernests Dinsbergs (1816-1902)
Skolotājs, saimnieks, sabiedrisks darbinieks, rakstnieks un dzejnieks Ernests Dinsbergs dzimis 1816. gada 12. janvārī, pēc jaunā kalendāra - 24.janvārī Dundagas muižas Iernieku jeb Irbenieka mājās. Ir saimnieka brāļa Prica un Marijas dēls.
Ernestiņš 6 gadus vecs jau iemācījās lasīt. Dažus mēnešus viņam bija izdevība pamācīties pie mājskolotāja. Ernests tik daudz bija iemācījies rakstīt, ka varēja norakstīt no grāmatas un ar to bija jāpietiekas. Norakstīja Stendera “Augstas gudrības grāmatu” visu un vēl šo, to, kas tik gadījās pie rokas. Sāka arī dzejot un sadzejoja dažas mazas īsas garīgas dziesmiņas.
1833.gadā jaunais Dundagas muižas mācītājs paziņoja, ka tam vajagot kučieri. Mācītājs Ernestu pieņēma un, pazīdams par labu grāmatnieku, tam labprāt deva lasīt savas latviskās grāmatas un Avīzes.
1837.gada rudenī pa Mārtiņiem Kubeles mežasargam uzteica, ka tam pavasarī jāatstāj mājas, tāpēc ka tur nospriests skolu taisīt. Mācītājs Ernestam Dünsberģim nu skaidri pasludināja, ka tam tur būšot jāiet par skolmeisteri.
Vēl no oficiālās izglītības, Dinsbergam bija izdevība tikai pusgadu pamācīties Cīravas – Dzērves skolā.
1843.gada iesākumā jaunais skolas nams bija gatavs un tūdaļ pēc zvaigznes dienas Dünsberģis ar 60 skolēniem iesāka jo kārtīgi skolu turēt. Skolā nostrādāts ap 40 gadiem.*
* Latviešu kalendārs ar bildēm 1887., Jelgavā, Apgādāts un drukāts Zīslaka drukātavā. Ernsts Dünsberģis jeb kā tagad raksta Dünsberģa Ernsts.
Viņš bija autodidakts. Ir ne viena vien pirmizdevuma autors. Dinsbergam ir ražīgs darbu saraksts. Publicējies dažādos tā laika laikrakstos. Ir bijis dažādu biedrību biedrs, godabiedrs. Iedvesmojis latviešu tautas nozīmīgus darbiniekus – piemēram, Krišjāni Baronu. Dažos vārdos nevar par Dinsbergu pastāstīt un viņu noraksturot, bet ļoti labi viņa būtību atklāj turpmākie spēcīgie citāti:
“Bēru dienā advokāts J. Kreicbergs, “Vārda” redakcijas uzdevumā nolikdams vaiņagu runāja šādus vārdus: Viņš bija rakstnieks, kas gan nav atstājis klasiskus rakstu darbus, bet ko vairāk: klasisku censoņa dzīves paraugu, nevīstošu darbības priekšzīmi. Tas bija vīrs, nepiekusis dziņā pēc gaismas, nepieguris centībā pēc pilnības, stiprs cerībā uz gaismas uzvaru un spēcīgs Dieva paļāvībā. Tādēļ viņa zārks sludina mums trīs lietas, bez kurām visa mūsu dzīve būtu tikai tukša skaņa, tumša nakts ― ticību, cerību, mīlestību.”*
* Latvietis, Nr. 18, Trešdien, 1. Maijā, 1902. g.
“Neaizmirsīsim, ka Ernests Dīnsberģis bijis spoža zvaigzne pie mūsu kultūras debesīm īsi pirms lielās rīta ausās. Paldies Dievam, šis rīts ir tagad atausis, bet lai mums cieņā tās spožās zvaigznes, kas tautas agrākām paaudzēm bijušas ceļa rādītājas jauniem gaismas laikiem pretim.” *
* Jaunības Tekas, Nr.6 (01.06.1927). Kad gaisma aust, tad zvaigznes dziest. Līgotņu Jēkabs.
Sveicieni 2021. gadā!
Ir pagājis interesantais 2020. gads - muzejā tas bija mazliet neierastāks nekā citus gadus. Tas bija piedzīvojumiem un īpašiem notikumiem bagāts, bija arī izaicinājumi.
Nu ir iesācies 2021. gads. Lai tas mums visiem patiešām svētīts, mierīgs, veiksmīgs un brīnišķīgiem notikumiem piepildīts!
"Kubalu skola-muzejs" vecākā speciāliste Sanita Rēriha
Foto: Ieva Tālberga
Decembra mēneša priekšmets
Ir jau decembra vidus. Šis ir mēnesis, kad tūlīt tūlīt pienāks ilgi gaidītie Ziemassvētki. Īpaši šajā laikā ir jānovērtē katra ģimenes kopā būšana. Tādos brīžos noteikti neizpaliek mūzika. Piemēram, noder instruments, lai to radītu – mandolīna. Mazliet ieskatīsimies šī mūzikas instrumenta vēsturē. Tas ir maza izmēra strinkšķināmais stīgu instruments. Spēlējot mandolīnu stīgām pieskaras ar pirkstiem, mediatoru, vai putna spalvu. Spēlējot mandolīnu, izmanto tremolo tehniku. Mandolīnas metāla stīgas skaņu padara īsu. Par mandolīnas ciltstēvu uzskata itāļu soprāna lautas paraugu no 17. gadsimta beigām, 18. gadsimta sākuma. Kad instruments izplatījās pārējā Eiropā, tas ieguva dažādu izskatu, nosaukumu un skaņas īpašības. Šis mūzikas instruments Itālijā guva plašu popularitāti 18. gadsimtā. *
*Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/Mandol%C4%ABna
Decembra mēneša priekšmets ir mandolīna. Uzraksts apļa formā. Ziloņkaula stīgu spriegotāji. Tās datējums: 1900.-1940.gads. Izmēri: 61 x 20,5 x 15 cm.
Attēlā: Mandolīna. KSM p496-Le
www.facebook.com/kubalmuz/
Muzejs
Pieteikt apmeklējumu
Domu graudi
Mācies priekš dzīves, bet ne priekš
skolas. Miers baro, nemiers posta.
Ar stipru neej lauzties, nedz ar
bagātu tiesā. Ko sēsi, to pļausi
Deviņi amati desmitais bads.
Karlis Biķ iz Kubelim
Proves raksti, 1896.
Acs nobrīnīsies, roka padarīs.
Deviņi amati desmitais bads.
Labs cilvēks tāļi jāmeklē.
Ērkšķi dadži asi dzeļ,
ļaunas mēles asāk vēl.
Karlis Šleger iz Čāčām
Proves raksti, 1896.
Kā jaunībā mācījies, tā jādzīvo.
Ātram zirgam piešu nevajaga.
Jauns ar spēku, vecs ar prātu.
Laime būtu, bet nemāk saņemt.
Akls aklam nevar ceļu rādīt.
Karlsona Eduards iz Baltsariem
Proves raksti.
|
|
