| |
Kubeles pagasta skolas dienas-grāmata 1878./1879. mācibas gadā. KSM 691-Rd
2020.
Sveicieni svētkos!
Ir pienācis ilgi gaidītais laiks! Mierpilnus, gaišus un prieka ieskautus svētkus!
"...miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts." (Lk. 2:14)
"Kubalu skola-muzejs" kolektīvs.
Novembra mēneša priekšmets
Jau pilnā sparā rit rudens mēnesis novembris. Aizvien ātrāk ārā paliek tumšs. Kad dabā šobrīd vairāk dominē pelēcīgie toņi, tad ap sevi jārada kas košāks un krāsaināks. Ir īstais laiks pucēties. Kāpēc lai tās nebūtu rotaslietas? Piemēram, kāda skaista rokassprādze.
Novembra mēneša priekšmets ir bronzas aproce ar iegravētām rakstu zīmēm. Tās izmēri ir 6.7 x 5.3 x 1.5 cm. Šajā gadījumā tā gan ir ļoti atturīga ar savu košumu, bet tai var pieskaņot arī citus aksesuārus.
Attēlā: Bronzas aproce. KSM p490 - Le
www.facebook.com/kubalmuz/
Aktīvās tūrismu sezonas noslēgums
Jau kādu laiciņu muzejā ir noslēgusies aktīvā tūrisma sezona. Šis gads ir bijis mazliet savādāks, bet ne mazāk interesants.
Kā jau darba ritmā ierasts – bijuši dažādi piedzīvojumi, izaicinājumi – tas arī ņemot vērā situāciju valstī. Bijuši dažādi muzejam svarīgi notikumi, pasākumi un darbiņi, kas padarīti un noritējuši veiksmīgi.
Šī sezona bija raksturīga ar, ja tā var izteikties, “prožektoru gaismas” efektu. Muzejā ciemojās četras filmēšanas komandas.
Mums darbiniekiem liels prieks, ka apmeklētāji ļoti novērtē un priecājas par ekskursijām, skolu un apkārtējo vidi – ir ļoti daudz labu atsauksmju. Un, neskatoties uz valstī esošo situāciju, atceltajiem lielajiem pasākumiem muzejā, apmeklētība ir bijusi laba – nav īpašu atšķirību no pagājušā gada.
Lai mums un visiem mierīgs, veiksmīgs un izdevies turpmākais laiks. Gaidīsim atkal ciemos muzejā jaunajā sezonā!
Kubalu skola - muzejs komanda
Oktobra mēneša priekšmets
Ir klāt oktobra mēnesis, kad koku lapas īpaši skaisti krāsojas un apkārtnē vērojami brīnišķīgi rudens skati. Vēl arvien tiekam lutināti ar silto laiku. Šādā brīdī var pagatavot arī ko saimniecībā noderīgu – piemēram, vācelīti. Senāk dažāda izmēra vāceles bija jebkurā saimniecībā. Tajās glabāja pārtiku, apģērbus, rotas, mazākās cibiņās – zāles, garšvielas, tēju, tabaku, teju visu, ko saimniecībā vajadzēja uzglabāt. Bērza tāss vācelēm un cibiņām piemīt unikālas un mitrumu regulējošas īpašības – sāls vienmēr paliek birstošs, miltos neieviešas pārtikas kodes, dzērvenes var saglabāt svaigas līdz pavasarim, cibās ilgāk saglabājas svaigas zivis. Meistarīgi izgatavotā bērza tāss traukā var glabāt šķidrumus. Dažādas vāceles un cibiņas mācēja izgatavot paši zemnieku sētas iedzīvotāji, tās varēja izgatavot, izmantojot nelielu nazi.
Daudzpusīgās funkcionalitātes dēļ vārdam vācele latviešu valodā ir radušies sinonīmi, to izmanto parunās un teicienos – tenku vācele, dziesmu vācelīte, padomu vācelīte, sviesta cibiņa u.c. Vācelīte un cibiņa nereti pieminētas tautas dziesmās un pasakās (*informācijas avots: https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/valasprieki/ligatne-amatnieks-izgatavo-berza-tass-cibinas--alternativu-plastmasas-karbam.a364079/).
Šī mēneša priekšmets ir ovālas formas tāss vācelīte. Bērza koka pamatne stiprināta ar koka tapām. Vāks – bērza, ar ādas lencīti.
Priekšmeta izmēri - 6,7*3,5*9 cm
Attēlā: Bērza tāss vācelīte. KSM p486 - Le
www.facebook.com/kubalmuz/
Ludvigu Adamoviču atceroties
Šodien pirms 136 gadiem dzimis Ludvigs Adamovičs (šīs skolas palīgskolotāja dēls). Viņš Kubalu skolā ir gan dzimis un audzis, gan skolojies (1891. – 1897.).
No 1904. līdz 1909. gadam studēja teoloģiju Tērbatas (tagad — Tartu) Universitātē. Pēc ordinācijas 1915. gadā jaunais, daudzsološais teologs strādāja Latvijas skolu sistēmā. 1920. gadā kļuva par Baznīcas vēstures docentu Latvijas Universitātē. Līdz 1940. gadam viņš tur bija profesors.
No 1934. līdz 1935. gadam L. Adamovičs bija Latvijas izglītības ministrs Kārļa Ulmaņa valdībā. Šis periods bija ļoti nozīmīgs Latvijas valsts izglītībā un kultūrā, L. Adamoviča veikumam ministra postenī bija liela ietekme un nozīme. Viņš bija arī dažādu kultūras un sociālu organizāciju biedrs, piedalījās konferencēs un citos atbildīgos pasākumos Rietumeiropā.
L. Adamovičs ir Latvijas nacionālās baznīcas vēstures pētīšanas aizsācējs.
Skaudri - viņa dzīve beidzās 1942. gada 17. jūnijā izsūtījumā Sibīrijā, Soļikamskas koncentrācijas nometnē.
Avots: http://arhivs.talsuvestis.lv/lv/zinas/izsutito-pieminai/ un "Kubalu skola - muzejs" materiāli.
"Jaunie Baroni" Kubalu skolā - muzejā
Šī sezona Kubalu skolā - muzejā bija raksturīga ar, ja tā var izteikties, “prožektoru gaismas” efektu – ciemos ir bijušas dažādas filmēšanas grupas. Tas turpinājās arī 20. septembrī – muzejā tika uzņemti ciemiņi, tā bija Ziedoņa muzeja komanda ar “mūsdienu jaunajiem Baroniem” – ļoti dzīvespriecīgiem un entuziastiskiem. Viesi pamielojās ar gardajiem Guntas izceptajiem pīrāgiem un pagatavoto tēju. Visi iemēģināja roku rakstīšanā ar grifelēm uz tāfelītēm. Vairāk iepazina Dinsberga dzīvi un devumu. Un, protams, kur nu bez Dundagas izloksnes vārdiem.
Šis kultūras notikumiem bagātais ceļojums, Imanta Ziedoņa muzeja komandas izmeklētajiem mūsdienu Krišjāņiem Baroniem, uzsākās 21. augustā. Bija jāpieveic ceļš no Tartu līdz Dundagai. 20. septembrī šis ceļš noslēdzās Dundagas pils parkā. Iepriekšminētais muzejs notikumu ciklā «Ziedoņa muzejs ceļā ar Baronu», visa gada garumā veido vairākus kultūras notikumus, lai stiprinātu nacionālo pašapziņu un ikvienam liktu aizdomāties par savām saknēm, nacionālajām vērtībām un tautasdziesmu.
Noteikti jāpiemin, ka 1960.gadu vidū vēsturisko Kubalu skolas namu apmeklē pats Imants Ziedonis. Aprakstot šo piedzīvojumu “Kurzemītē”, viņš savas izjūtas paskaidro Kaudzītes Matīsa vārdiem: «Nevar uzlūkot šādas vietas bez sirds kustināšanas, kad apdomā, kāds spēks plūst no viņas pār visu Kurzemi un ko šāda iestāde iespēj pie laika gara grozīšanas savā zemē, jo: kāds gars valdīs šai audzināšanas vietā, tāds valdīs arī Kurzemes tautas skolās, un tas izplatīsies arī pār pašu Kurzemi.» *
*Imants Ziedonis. Kurzemīte. Pirmā grāmata. Rīga, 1970.
Lai arī turpmāk tiek uzturēta dzīva mūsu tautas pašapziņa un valstiskās vērtības.
Novēlot visiem tikpat lielu dzīvesprieku un entuziasmu savā darbā,
Kubalu skola – muzejs
Septembra mēneša priekšmets – skolotāja rakstāmpults.
Jau kārtīgi ir iesācies septembris – mēnesis, kad atkal atsākas skolas gaitas. Ir iespēja satikt sen neredzētus draugus un apgūt jaunas zināšanas. Ir un arī vēl joprojām tiks iegādātas dažādas skolas lietas, arī rakstāmpiederumi, galda organizatori, lai mājās mācoties, būtu vieglāk ko atrast.
Šī mēneša priekšmets arī saistīts vistiešākajā nozīmē ar skolu, rakstāmlietām. Tā ir konkrēta skolotāja rakstāmpults. Priekšmeta materiāls – plastmasa, melnā krāsā. Datējums – 1950. – 1960. gads. Tā izmēri - 20,68*32*13 cm.
Lai veiksmīgs un mierīgs mācību gads. Izturību skolēniem un skolotājiem.
Attēlā: Rakstāmpults. KSM p492
www.facebook.com/kubalmuz/
Salidojuma atskaņas
Pagājušajā sestdienā, 5. septembrī, Kubalu skolā – muzejā bija lieli svētki – ikgadējais skolas absolventu un to skolotāju salidojums. Ciemiņi bija ieradušies kuplā skaitā. Bija prieks satikt ikvienu absolventu un arī viņu ģimenes locekļus. Prieks par skolotāja ierašanos un viņa uzrunām.
Pasākumu iesākām svinīgi ar Latvijas valsts karoga pacelšanu un himnas dziedāšanu. Dalījāmies ar padarīto gada garumā un par nākotnes plāniem. Svarīgi un vērtīgi bija dzirdēt ciemiņu stāstus un atmiņas. Protams, kopā būšana un sarunas pie cienasta galda. Bija redzams atkalsatikšanās prieks. To un arī aizrautīgo fotografēšanos kopbildei neiztraucēja rudenīgi spēcīgais lietus.
Pateicamies palīgiem, bez kuriem neiztikt šādos pasākumos.
Novēlam visiem izturību, veselību un tikpat lielu dzīvesprieku.
Paldies par novērtējumu, labajiem vārdiem un uz satikšanos nākamajā gadā!
Salidojums Kubalu skolā - muzejā.
Šajā sestdienā Kubalu skolā - muzejā būs atkalsatikšanās - absolventu salidojums. 5. septembrī, sākot no plkst. 12:00, būsim kopā, lai satiktu sen neredzētus klases biedrus, dalītos atmiņās, uzzinātu par darbiem muzejā un to nākotnes plāniem, būtu sadraudzībā pie cienasta galda. Protams, neiztiksim bez svinīgā brīža ar himnas dziedāšanu un fotografēšanos.
Aicinām absolventus, pēc iespējām, paņemt līdzi savu mīļāko skolas laika priekšmetu jeb ko zīmīgu, kas asociējas ar Jūsu skolas laiku (piemēram, mīļākā grāmata, rakstāmlieta, soma u.c.). Visi kopā varēsim aplūkot šos priekšmetus un dzirdēt to stāstus.
Uz tikšanos Kubalu skolā - muzejā!
Salidojums Kubalu skolā - muzejā.
Mīļie Kubalu skolas skolēni!
Aicinām Jūs visus uz tikšanos Kubalu skolā - muzejā 5. septembrī plkst. 12.00. Būs iespēja satikt sen neredzētus klases biedrus, dalīties atmiņās, uzzināt par paveikto muzejā šajā gadā un par nākotnes plāniem. Protams, sadraudzība pie cienasta galda.
Aicinām absolventus, pēc iespējām, paņemt līdzi savu mīļāko skolas laika priekšmetu jeb ko zīmīgu, kas asociējas ar Jūsu skolas laiku (piemēram, mīļākā grāmata, rakstāmlieta, soma u.c.). Visi kopā varēsim aplūkot šos priekšmetus un dzirdēt to stāstus.
Pati lielākā skolas vērtība – tās skolēni un skolotāji.
Uz tikšanos Kubalu skolā - muzejā!
Dundagas vidusskolas 10. klases pirmā skolas diena.
1. septembrī Kubalu skolā – muzejā ciemojās Dundagas vidusskolas 10. klase ar savu skolotāju Andru. Viņiem pirmā skolas diena iesākās tieši pie mums. Viesošanās laikā lietus uz brīdi bija mitējies un spīdēja saule – tas iepriecināja. Pildot dažādus uzdevumus, jaunieši varēja “iesildīties” zināšanās jaunajam mācību gadam un mazliet labāk viens otru iepazīt. Noslēgumā neiztrūkstoša bija klases kopbilde.
Kubalu skola – muzejs pateicas par ciemošanos. Jauniešiem, viņu skolotājai un visiem novēlam mierīgu mācību gadu un izturību.
Augusta mēneša priekšmets
Vasara ir gadalaiks, kurā īpaši iecienīti ir dažādi atspirdzinoši dzērieni, to skaitā arī tēja. Tieši karsts dzēriens bieži vien labāk remdē slāpes nekā auksts. Augusta mēneša priekšmets – skārda tējas kārbiņa.
Iepazīsimies ar tēju. Tā ir dzēriens, ko pagatavo, ar karstu ūdeni aplejot tējaskoka/krūma daļas un ļaujot tām dažas minūtes ievilkties. Pirmās ziņas par tēju atrodamas dokumentos, kas attiecināmi uz 780. gadu p.m.ē. 17. gadsimta sākumā ar portugāļu un holandiešu tirgotājiem tēja nokļuva Eiropā. 17. gadsimta vidū tā parādījās Anglijā. 19. gadsimta vidū briti sāka kultivēt tējas krūmus Indijā un Šrilankā. Šo augu krūmā ir aptuveni 100 dažādu vielu, 30—50% no tām pāriet ūdens šķīdumā, ko dzeram. Visas tējas iegūst no viena auga — Ķīnas tējaskrūma. Šo augu plantācijas atrodas, piemēram, Ķīnā, Indijā, Kenijā u.c.
Pēc novākto lapu lieluma, tējas iedala veselo lapu, lauzto vai griezto lapu un sasmalcināto lapu tējās.
No citiem augiem gatavotas tējas sauc par zāļu tējām – tās Latvijā ir ļoti iecienītas un garšīgas, tikai jāzina ko lasīt un kā lietot.
Šī mēneša priekšmets ir skārda tējas kārbiņa. Tā ir ar dubultu vāku un atslēdziņu. Izmēri: 12,4*8,5*9,1 cm. Uz vāciņa uzraksts krievu valodā. Uz kārbiņas izveidoti dažādi ornamenti. Vēl palikuši zeltainas un sarkanas krāsas pārklājuma paraugi.
Informācijas avots: lv.wikipedia.org
Attēlā: Skārda tējas kārbiņa. KSM p487-Le
www.facebook.com/kubalmuz/
Kubalu skola – muzejs “prožektoru gaismā”.
16. jūlijā Kubalu skolā – muzejā ciemojās skolēni un skolotājas no Ances puses. Tā kā Rindas skoliņa ir gandrīz vienaudze ar Kubalu skolu, tad arī šeit pamatā tika iemūžinātas izspēlētās ainas no senās mācību stundas. Bērni un skolotāja iejutās to laiku tēlos, situācijās, mācību procesā un ikdienas dzīvē. Materiāls tiek sagatavots, lai radītu priekšstatu un izpratni mūsdienu skolēniem par 19. gadsimta skolas vēsturi un sadzīvi.
Novēlot, lai mācību materiāls uzrunā un iedvesmo,
Kubalu skola - muzejs
Jūlija mēneša priekšmets
Vasara ir laiks, kad cilvēki aktīvi atpūšas svaigā gaisā. Bieži ārā uz grila tiek cepta dažāda veida gaļa. Lai to sagatavotu, ir nepieciešamas arī garšvielas. Lieti tam noder piesta. Tā arī ir šī mēneša priekšmets. Bet vispirms mazliet iepazīsim piestas pielietojamību. Piesta jeb miezeris ir ierīce, kas paredzēta dažādu cietu, bet trauslu materiālu sasmalcināšanai. Tas ir izturīgs bļodveida vai kausveida trauks ar biezām sienām un gludu iekšpusi, kurā ievieto sasmalcināmo materiālu, kuru berž ar piestalu — resnu nūjiņu ar apaļāku vai plakanāku galu, kas parasti izgatavota no tā paša materiāla, no kā piesta. Piestalu sauc arī par stampu vai stampiņu. Mūsdienās sadzīvē piestas izmanto virtuvē dažādu garšvielu smalcināšanai tieši pirms lietošanas, lai tās nepaspētu zaudēt aromātu, kā arī, lai iegūtu, piemēram, pūdercukuru.
Jūlija mēneša priekšmets ir lieta bronzas piesta, pie rokturiem iegravēts vienkāršs rotājums. Datējums – 1900. – 1940. gads. Tā ir 13.8 cm augsta, 12 cm platuma, 11,5 cm biezumā. Ir saglabājies tikai trauks, nav pašas piestalas.
Attēlā: Bronzas piesta. KSM p 466-Le
www.facebook.com/kubalmuz/
Sofija Dravniece - 125. gadadiena
Šis gads ir Sofijas Dravnieces jubilejas gads - aprit viņas 125. gadadiena. Viņa ir īpaša un izcila personība - valodniece, Kubalu skolas skolniece, skolotāja un mācību pārzine. Dzīvesgudrā dundadzniece ir pierakstījusi izvērstus un reizē detalizētus stāstus par dažādiem tematiem – par apgaismošanu, apģērbu, uzturu u. c. Tajos atspoguļota novada ļaužu dzīve un materiālā kultūra pārsvarā 20. gadsimta pirmajos gadu desmitos un tie ietver nozīmīgas liecības Dundagas novada kūltūrvēstures izzināšanai.
S. Dravniece savus atmiņas stāstus ir centusies rakstīt izloksnē, kādā runājuši viņas bērnības un agrās jaunības gados.
Arī S. Dravnieces veikums ir viena no bagātākajām apvidvārdu kartotēkām Ziemeļkurzemē.
Jūnija mēneša priekšmets.
Jau klāt ir jūnijs, kad beidzot ir iesākusies vasara. Darbi turpinās. Viens no aktīvā darba instrumentiem ir āmurs. Nedaudz par tā būtību un uzbūvi. Āmurs ir darbarīks, kas paredzēts trieciena veikšanai objektam. Visbiežāk to izmanto naglu iedzīšanai, metāla detaļu apstrādei, objektu graušanai. Kāts tiek iestiprināts “galvas” caurumā, un āmura smaguma centrs parasti ir zem šī cauruma. Tā “galvu” izgatavo no materiāla (parasti dzelzs), kas nedeformējas trieciena rezultātā. Atkarībā no to izmantojuma, āmuriem var atšķirties forma un uzbūve. Ja jādod trieciens pa objektu, to nedeformējot, āmura galvu izgatavo no mīkstāka materiāla, piemēram, gumijas vai koka.
Vārds „āmurs” latviešu valodā ir aizgūts no sennorvēģu “hamarr” vai viduslejasvācu, vidusnīderlandiešu “hamer”. Pirmo reizi minēts 17. gadsimta vārdnīcās kā „āmars”, vēlāk vācu Hammer ietekmē pārveidojies kā „āmers”, bet vārda forma „āmurs” kļuva izplatīta 19. gadsimtā, iekļūstot literārajā latviešu valodā.
Šī mēneša priekšmets ir virtuvē pielietojams instruments - koka gaļas āmurs. Datējams ar 1920. – 1930. gadu. Tas ir 30 cm garš un 15 cm platumā. Tika lietots konkrētā saimniecībā Dundagā.
Dundagas izloksnē āmurs skan šādi: āmars.
Attēlā: koka gaļas āmurs. KSM p1287-Le
www.facebook.com/kubalmuz/
Maija mēneša priekšmets
Maijs ir rosīgs svētku mēnesis. Ir nosvinēti Valsts svētki, Mātes diena. Vēl priekšā Ģimenes diena, Vasarsvētki un citi notikumi. Šādos gadījumos neiztikt bez cienasta – ik viens var aktīvi darboties virtuvē, jo pašu pagatavotais ir visgaršīgākais.
Ir dažādi pagatavošanas knifiņi, piemēram, vienmērīgi, plāni izrullēta mīkla ir viens no nosacījumiem, lai pīrāgi, smalkmaizītes, plātsmaizes un citi konditorejas izstrādājumi izdotos un garšotu lieliski. Šo darbu grūti paveikt bez kvalitatīva mīklas ruļļa. Mūsdienās šādi instrumenti ir no dažāda materiāla un veida.
Atbilstoši – maija mēneša priekšmets ir koka mīklas rullis. To muzejam dāvinājis vietējais iedzīvotājs, lietots konkrētā mājsaimniecībā. Priekšmets ir 42 cm garš un 8 cm diametrā. Datēts ar 1920. – 1930. gadu, atjaunots.
Lai ģimeniski, izdevušies un mierīgi svētki gan šajā mēnesī, gan arī turpmāk!
Attēlā: Koka mīklas rullis. KSM p1286-Le
www.facebook.com/kubalmuz/
Sveicam Latvijas valsts svētkos
Šajās brīvdienās atzīmējam mūsu valstij tik īpašos svētkus - 1. maijā - Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu; 4. maijā - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu.
Neapšaubāmi, arī Ernests Dinsbergs mudināja savu tautu uz pašnoteikšanos, modināja nacionālo pašapziņu, nenogurstoši iestājās par savas tautas izglītošanu.
Novēlam visiem mierīgus un īpašus svētkus!
Aprīļa mēneša priekšmets
Visos laikos cilvēki ir vēlējušies izskatīties skaisti. Ir meklētas iespējas kā to panākt. Tas licis veikt arī dažādus izgudrojumus. Viens no tiem ir gludeklis.
Ķīnieši jau I gadsimtā pirms mūsu ēras izdomāja, ka zīda gludināšanai noder panna ar garu rokturi, ko pildīja ar oglēm. Laika gaitā gludeklis ieguva trijstūra formu – tas bija dzelzs gabals, ko uzkarsēja uz uguns. Vēlāk tā aprises kļuva gluži pazīstamas – gludekļus, ko pildīja ar kvēlojošām oglēm un ik pa laikam mainīja, izmantoja līdz pat XX gadsimta sākumam arī Latvijā. Arī Kubalu skola nebija izņēmums šādu ierīču izmantošanā.
Aprīļa mēneša priekšmets ir ogļu gludeklis. Materiāls – čuguns. Uzraksts “Societe Russo Belge. Varsavie.”
Dundadznieku izloksnē gludeklis varētu skanēt šādi: pletīzers.
Attēlā: Čuguna gludeklis. KSM p475-Le
www.facebook.com/kubalmuz/
Marta mēneša priekšmets
Šīs nedēļas nogalē notiks vienota darbība ne vienā vien Eiropas valstī – 2020. gada 29. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu.
Pāreja uz vasaras laiku notiek, lai vakaros dienas gaisma būtu ilgāk, bet rītos - mazāk.
Likumsakarīgi – marta priekšmets ir sienas pulkstenis. Tas ir izjauktā veidā. Tā komplektācijā ir:
- pulksteņa mehānisms – gaišs pamats, to gar malām un augšpusē rotā krāsaini ziedu motīvi, ciparnīca padzisusi, ap tās divi zili riņķi
- divas metāla ķēdes (kopgarums 150 cm)
- divi metāla čiekuri (garums 18 cm)
- metāla pendele (garums 34 cm)
Pulkstenis datējams ar 1930. – 1940. gadu.
Šo pulksteni izmantojis vietējais Dundagas iedzīvotājs.
Dundadznieku izloksnē pulksteņmeistars skan šādi – pulkstiņtaistes.
Attēlā: Sienas pulkstenis. KSM p1303/Le
www.facebook.com/kubalmuz/
Februāra mēneša priekšmets
Kamēr vēl nav sākusies pavasara rosība un darbi, šo laiku var izmantot praktisku un saimniecībā izmantojamu darinājumu veidošanai. Kāpēc lai tas nebūtu grozs, uzmeistarots pašu rokām? Grozu pīšana ir sens arods.
Februāra mēneša priekšmets ir skalu grozs – tas ir pīts kurvis no plēstiem skaliem. Augšmalā gredzens un rokturis no klūgām. Datējums – 1930. – 1950. gads. Tas ticis praktiski izmantots šeit pat Jaundundagā.
Dundadznieku izloksnē grozu un tā pīšanu varētu aprakstīt šādi – “kriecs no labem skalem” un “kriecs japin no skalganem”.
Attēlā: Skalu grozs. KSM p1459-Le
www.facebook.com/kubalmuz/
Janvāra mēneša priekšmets
Šobrīd varam priecāties, ka dienas paliek arvien gaišākas un gaišākas. Bet tomēr vēl ikdienā (iekštelpās un ārā ejot) ir nepieciešami apgaismes līdzekļi. Mūsdienās to klāsts un iespējas ir jo plašas.
Gandrīz 180 gadus atpakaļ, Kubalu skolā bija pavisam pieticīga apgaismošana – sākumā tie bija skali, svece (to arī bija jālieto taupīgi), daudzas telpas bija tumšas (arī logu stiklu kvalitātes dēļ) Bet vēlāk, uz 1860 -tajiem gadiem, situācija krasi uzlabojās: “Logi visi ielikti skaidrām glāžu rūtēm…Arī apgaismošana bija daudz labāka…Nu par Dinsberga prombūšanas laiku bija atradies jauns apgaismošanas ražojums: petroleja; bija apgādātas lampas, ko pirmāk nemaz nepazina, un skolas apgaismošana desmit un simtkārt gaišāka nekā pirmo lāgu.” (Avots: Poruks J. Ernests Dunsberģis. Autobiogrāfija ar ģīmetni un ievadu. Cēsis. 1904. KSM p226-Rg).
Te varam runāt arī līdzībās izglītošanas darbā - Ernests Dinsbergs veica “apgaismošanas” darbu mūsu tautā – centīgi un pašaizliedzīgi izglītoja, mācīja.
Janvāra mēneša priekšmets ir petrolejas lampa – metāla, zaļā krāsā, uzraksts “Straume”, Rīga, 1965. – 1975. gads. Lampa ir mūsdienīgāka, to var apskatīt Kubalu skolas – muzeja skursteņnamā.
Attēlā: Petrolejas lampa. KSM p470/Le
www.facebook.com/kubalmuz/
Muzejs
Pieteikt apmeklējumu
Domu graudi
Kas pusceļā paliek stāvot,
tam nedzied uzvarēsanas dziesmas.
Saulei nav jāpalīdz ar skalu uguni.
Kas vainīgs? Pats vainīgs.
Laiks ir nauda.
A.Mežgrāv iz Bērtmejiem
Proves raksti.
Acs nobrīnīsies, roka padarīs.
Deviņi amati desmitais bads.
Labs cilvēks tāļi jāmeklē.
Ērkšķi dadži asi dzeļ,
ļaunas mēles asāk vēl.
Karlis Šleger iz Čāčām
Proves raksti, 1896.
Kā jaunībā mācījies, tā jādzīvo.
Ātram zirgam piešu nevajaga.
Jauns ar spēku, vecs ar prātu.
Laime būtu, bet nemāk saņemt.
Akls aklam nevar ceļu rādīt.
Karlsona Eduards iz Baltsariem
Proves raksti.
|
|
