| |
Kubeles pagasta skolas dienas-grāmata 1878./1879. mācibas gadā. KSM 691-Rd
2019.
Decembra mēneša priekšmets
Mūsdienās populāri ir cienāties ar karsto vīnu un sulām, nereti tos bauda no vienkāršiem traukiem. Šī mēneša priekšmets ir svinīgāks – atbilstoši svētkiem. Decembris ir īpaši aizņemts mēnesis, steiga ir visapkārt. Ir vērts mazliet apstāties un padomāt, novērtēt. Tāpēc mazliet atskatīsimies uz Kubalu skolas – muzeja pirmsākumiem. Ernests Dinsbergs vienmēr turējies pie tā, ka savos rakstos sniedzams tikai tas, kas lasītāju pamāca un sludina uz labu, bet nevis kairina uz ļaunu (Avots: Latviešu avīzes, Nr. 33, otrdiena, 23. aprīlī, 1902.g.). Paša rakstnieka daiļradē ir arī garīga rakstura darbi: apcerējumi, dziesmas un lūgšanas, dzejoļi un citi.
Šajā gada laikā, kad laukā ātri satumst, cilvēki vairāk tiecas gan pēc fiziskās, gan arī pēc garīgās gaismas. Te iederētos advokāta J. Kreicberga teiktais par E. Dinsbergu (to runājis E. Dinsberga bēru dienā): “Tas bija vīrs, nepiekusis dziņā pēc gaismas, nepieguris centībā pēc pilnības, stiprs cerībā uz gaismas uzvaru un spēcīgs Dieva paļāvībā. Tādēļ viņš mums sludina trīs lietas, bez kurām visa mūsu dzīve būtu tikai tukša skaņa, tumša nakts – ticību, cerību, mīlestību .”( Avots: Latvietis, Nr. 18, trešdien, 1. Maijā, 1902.g.)
Kubalu skolas ikdiena bija vienkārša, bet svētkos ikviens centās radīt īpašu noskaņu – uzkopa un izdekorēja telpas, sanāca viesi, notika pārklausīšanās visos galvenajos priekšmetos, skolēnu kora dziedāšana un liecību izdalīšana (atmiņas no Ludviga Adamoviča – Kublas (tagad E.Dinsberģa) skolas sākumi un pirmais pusgadsimtenis (1838.-1898.) Rīgā, 1939.g. Latvijas nacionālo skolotāju savienības izdevums, 2. 13.lpp.). Tāpēc arī šajā svētku laikā mēneša priekšmets ir greznāks kā iepriekšējie – skaists stikla kauss/biķeris – no ārpuses sudrabots krāsojums, iekšpusē zeltītas krāsas, rotājums ar ziedu motīvu.
Ziemassvētkus gaidot!
13. decembrī, sākot no plkst. 15:00, visi interesenti ir mīļi gaidīti Kubalu skolā - muzejā! Būs pieejama sveču darbnīca un dažādu radošu darbiņu veidošana. Sagaidīsim tuvojošos svētkus kopā un nesīsim gaismu arī citiem. Uz tikšanos!
Novembra mēneša priekšmets
Ārā jau atkal līst! Bērni ietinas šallēs, uzvelk gumijas zābakus un jož ārā lēkāt pa peļķēm. Paskatoties apkārt var redzēt, ka dabas māte uzvilkusi savu brūngani pelēcīgo sagšu mazina dienas gaismu, lai viņas bērni, beidzot, varētu laisties ciešā miegā.
Tomēr mums – cilvēkiem darbi turpinās, tāpēc Kubalu skolas – muzeja novembra mēneša priekšmets ir Zābaki.
Šie zābaki varētu būt darināti laika posmā no 1950. – 1960. gadam. Kurpnieks Breitenbergs zābakus darinājis savā darbnīcā Dundagas pilī pēc Kārļa Ludeviga tēva pasūtījuma. Tajā laikā Kārlis ikdienu strādājis mežā, tāpēc Kārļa tēvs rūpēdamies, par dēla veselību bija kurpniekam palūdzis izgatavot siltus zābakus priekš dēla. Tā tapa no ādas un filca gatavoti zābaki.
Arājiņi bāleliņi,
Visas tavas kājas zied;
No kājām ziedi bira,
No rokām sudrabiņš.
Attēlā: Zābaki. KSM p1297/Le
www.facebook.com/kubalmuz/
Oktobra mēneša priekšmets
Visapkārt paukšķ lietus piles, kad tās krītot lejup atsitas pret krāsainajām rudens lapām. Uz zemes guļ brūni kastaņi, kas no adatainās čaulas izbāzuši savas glītās sejiņas, lai iepazītos ar šo krāsaino pasauli. Gar ausīm aiztraucas saltas vēja brāzmas, kas liek nodrebēt un rada mūsos vēlmi steigties istabā, ietīties siltā segā un malkot siltu tēju. Jā, ir pienācis oktobris. Oktobrī vakari satumst ātri un tāpēc ir nepieciešams apgaismojums, lai mēs varētu turpināt vakara darbus. Kubalu skolas – muzeja mēneša priekšmets ir svečturis, ko 1934. gadā pagatavojis mākslinieks A. Vīksne.
Svečturis tika pasniegts kā dāvana Ludvigam Adamovičam 50 gadu jubilejā no Daugavpils apriņķa un pilsētas skolotājiem.
Svečturim ir četrstūra formas pamatne, kas veidota no vara. Tam ir vairāki ornamentāli rotājumi, kas papildināti ar četriem dzintara gabaliņiem. Svečturī iespējams ievietot trīs sveces. Uz svečtura sānu šķautnēm ir iegravēts uzraksts: Izglītības ministram Prof. L. Adamovičam. Svečtura augstums ir 44 cm, bet tā platums ir 34,5 cm.
Labāk pirku vaska sveci,
Ne kā skala gabaliņu:
Ne tai dūmu istabā,
Ne oglīšu apakšā.
Attēlā: Svečturis. KSM 692/Le
www.facebook.com/kubalmuz/
Salidojums Kubalu skolā - muzejā
Mīļie Dinsberga skolas skolēni un skolotāji!
Aicinām Jūs visus uz tikšanos Kubalu skolā - muzejā 7.septembrī plkst. 12.00, lai dalītos atmiņās, uzzinātu par paveikto muzejā šajā gadā un par nākotnes plāniem.
Būs iespēja apskatīt Talsu novada muzeja ceļojošo izstādi “Mosties ar dziesmu! Veltījums koriem un Dziesmu svētkiem līdz 1940. gadam” (Izstādi plānots eksponēt līdz 26.septembrim)
Aicināsim absolventus palīgā iestādīt saldā ķirša kociņu skolas dārzā.
Šī gada jūnijs Dundagas novadā tika aizvadīts Mājas kafejnīcu zīmē. Pie tējas krūzes un pīrāgiem varēsim padalīties stāstos par savas bērnības mīļāko vai interesantāko ēdienu.
Uz tikšanos Kubalu skolā - muzejā!
Septembra mēneša priekšmets
Ar saldu ābolu smaržu un rudenīgu vēju ir pienācis septembris. Vai jau esi dzirdējis skolas zvanus, kas vēsta par mācību atsākšanos?
Kubalu skolas zvans bērnus uz skolu vairs nesauc jau kopš 1964. gada, bet tas pavada savas vecumdienas mierā un klusumā sēžot muzeja krājumā un atceroties laikus, kad tam cītīgi bija jāziņo par mācību sākumu un beigām. Septembra mēneša priekšmets ir skolas zvans. Tas ir 29,5 cm augsts un 14 cm plats. Zvana rokturis ir izvirpots no koka un tā galā ir iegrieztas 2 koka svītriņas. Rokturis pie korpusa ir piestiprināts ar divām metāla skrūvēm. Zvana korpuss ir veidots no dzelzs un izrotāts ar 2 horizontālām līnijām. Zvana mēlīte arī ir veidota no dzelzs un mēlītes galā atrodas apļveida paplašinājums.
Skolas bērni gauži raud,
Grāmatā vērdamies,
Grāmatā sīki raksti,
Vajag gudra padomiņa.
Lai vienmēr līdzās ir kāds, kam grūtā brīdī paprasīt padomu un atbalstu! Veiksmīgu jauno mācību gadu!
Attēlā: Skolas zvans. KSM 898/Le
www.facebook.com/kubalmuz/
Augusta mēneša priekšmets
Griķu maize, kviešu maize,
Tā meitiņu vīlējiņa;
Rudzu maize, miežu maize,
Tā saimītes barotāja.
Kubalu skolas – muzeja augusta mēneša priekšmets ir abra, kas senāk tika atrasta Kubalu skolas bēniņos. Tā izgatavota no apses koka laikā no 1920. – 1940. gadam.
Abras parasti tika taisītas no resna, vidū pāršķelta (vislabāk – apses) kluča. To izdoba un visos četros stūros atstāja ragus tās celšanai un nešanai. Veidojot abras tās tika taisītas tā, lai varētu iejaukt 60 - 90 mārciņas miltu.
Laikā, kad zuda senie meži, vairs nebija iespējams tik viegli tikt pie resniem koka bluķiem, tādēļ jaunākos laikos bieži izlīdzējās ar abrām, kas sasistas no plankām.
*Mārciņa = 409 g
Attēlā: Abra. KSM 1111/Le
www.facebook.com/kubalmuz/
Vilni Titānu atceroties
Viļņa Titāna 75.dzimšanas diena būtu 26.jūlijā. Taču ar saviem akmeņiem viņš nu jau trīspadsmito gadu sarunājas citos ceļos, laukos un krustcelēs.
Mums palikuši viņa iedziedātie, ierunātie, mīlētie un sargāties darbi.
Aicinām viņa dzimšanas dienā (arī citās dienās, kad ceļojat pa Latviju), atrast, apstāties pie kāda no viņa darbiem, iedegt sveci, norunāt tautasdziesmu, paklusēt…
Aicinām apciemot Latvijas robežpunktus, kurus Vilnis iezīmējis ar SAULES PUĶI - DIENVIDOS, AUSTRAS KOKUAUSTRUMOS, RIETUMOS- ZAĻAIS STARS, ZIEMEĻOS – BALTĀS NAKTIS. VALPENĒ pie piramīdas SATIKT pašu Kr.Baronu,
Viļņa mīlētajos Talsos - KOKLĒTĀJU, kurš mūžam koklēs Talsiem.
Jūlija mēneša priekšmets
Pienācis jūlijs un cilvēki var doties dārzos un mežos, lai salasītu un pamielotos ar gardajām odziņām. Bet ja gribas ogas salasīt mazliet vairāk, lai aiznestu tās mājās saviem mīļajiem? Kādu trauku izmantosiet?
Kubalu skolas – muzeja jūlija mēneša priekšmets ir tāss vācelīte.
Šīs tāss vācelītes darinātājs ir īpaši pacenties, lai padarītu trauciņu skaistu arī no ārpuses, jo ap to ir apliktas vairākas bērza tāss lentes ar izrobotām maliņām.
Parasti šāda veida vācelītes tika gatavotas šādi: no taisnstūra tāss gabala tika veidots cilindrs. Vienā tāss malā tika iegriezti četrstūra caurumi, bet otrā malā tika izgrieztas taisnlenķa “mēles”, kuru gali ir platāki par izgrieztajiem caurumiem. “Mēles” tika atliektas no augšas uz leju, lai tās pēc tam varētu uzmanīgi iebīdīt un ieāķēt caurumos. Lai trauciņš būtu izturīgāks, tajā kā oderi iebīdīja otru tāss kārtu. Tāpat tika iebīdīts un ar nagliņām piestiprināts trauciņa dibens, kas bija izgriezts no dēlīša.
Ogas, ogas, rieksti, rieksti
Mana ceļa maliņā!
Lasu ogas, šķinu riekstus,
Nesu brāļa bērniņiem.
Attēlā: Tāss vācelīte. KSM p485-Le
www.facebook.com/kubalmuz
Jūnija mēneša priekšmets
Beidzot ir klāt ilgi gaidītais jūnijs, kas sev līdzi atnesis vasaru. Kopā ar jūniju ir parādījies arī Kubalu skolas - muzeja mēneša priekšmets.
Nav vēl pagājis pusgadsimts, kopš koka dēlīšu dzeramtrauki tika nomainīti pret māla dzeramtraukiem. Par šo kultūras gājienu ļoti labi pastāsta tautasdziesma:
Saldāks alus krūziņai,
Ne ozola kanniņai;
Mīļi vārdi tautiešam,
Ne īstam brālīšam.
Alus kannas vai stopa izskats un nosaukums ir nācis no Vāczemes. Jau gari stieptais “nn” vārdā “kanna” pierāda aizgūšanu no vāciešiem. Kannas un stopiņi bija dažāda lieluma un tiem bieži bija uzliekams vāks, kā arī rokturis sānos.
Kubalu skolas - muzeja jūnija mēneša priekšmets ir alus kanna, kurā varēja iepildīt divus stopus jeb gandrīz vienu litru alus. Kannas apakšējai daļai ir kārklu vicu stīpojums, bet augšdaļai stīpojuma trūkst. Šī kanna ir apmēram 80 gadus veca.
Attēlā: KSM P488/Le
www.facebook.com/kubalmuz/
Muzeju nakts 2019
Šī gada pasākuma tēma ir Tālavas taurētājs – varoņdarbi un to veicēji dažādās tās izpausmēs. Izzināsim kā mūsu novadnieks, Trešais tēva dēls, Ernests Dinsbergs veicināja tautas gara pamošanos.
Pasākumu iesāksim pulksten 19:00, kad iepazīsim mūsu vietējo Dundagas varoni, kurš ar spalvu un tinti prata paveikt vairāk, kā cits ar zobenu un vairogu.
Pēc tam veiksim paši savus mazos varoņdarbus, kuri ļaus iepazīt vietu, kur mūsu varonis dzīvojis un veicis savus varoņdarbus. Varoņstāstus stāstīs Uldis Punkstiņš, kuru dundadznieki jau iepazinuši novada svētkos.
Pēc kārtīga darba ir nepieciešams atjaunot spēkus – no pulksten 20:00 varēsim palīdzēt spēcinošu pīrādziņu pagatavošanā un baudīšanā.
Noslēgumā iepazīsimies ar daļu no mūsu varoņa paveiktā rakstniecības laukā.
Pasākuma programma:
19:00 Muzeju nakts atklāšana – iepazīšanās ar vietējo Dundagas varoni
19:15 – 22:00 Varoņdarbu veikšana – iepazīšanās ar muzeja teritoriju caur orientēšanos
19:15 – 23:00 ○ Muzeja apskate
○ Aktivitātes klasē
○ Iejušanās varoņa tēlā - fotogrāfēšanās
19:30 – 20:10 Varoņstāsti Ulda Punkstiņa izpildījumā
20:00 – 21:00 Varoņa spēka maizes gatavošana - pīrāgu cepšana
20:30 – 21:10 Varoņstāsti Ulda Punkstiņa izpildījumā
22:30 - 23:00 Muzeju nakts noslēgums – varoņa darbu cildināšana
Gaidīsim Jūs ciemos Kubalu skolā – muzejā!
Maija mēneša priekšmets
Beidzot pienācis maijs. Saulīte spīd, daba atdzīvojas un ar nepacietību tiek gaidīts vasaras brīvlaiks, kas sāksies jau pēc mēneša. Skolās bērni ir cītīgi mācījušies un skolotāji ir darījuši visu iespējamo, lai pēc iespējas labāk skolēniem pasniegtu mācību vielu. Maija mēneša priekšmets ir 1947. gadā Dundagas vidusskolas skolotājam Kārlim Fricim Blumbergam izsniegtā krūšu nozīmīte “Teicamnieks izglītības darbā”.
Nozīmīte izgatavota no bronzas un ir emaljēta. Tai ir rombveida forma. Vidū attēlots lauru lapu vainags ar atvērtu grāmatu tajā, pāri sarkana lente ar uzrakstu "Teicamnieks izglītības darbā". Apakšā ir zila jūra un balta saule, bet augšpusē LPSR tik ļoti raksturīgais sirpis un āmurs un sarkana piecstaru zvaigzne.
Attēls: Nozīmīte “Teicamnieks izglītības darbā”. KSM 1777-L
www.facebook.com/kubalmuz/
Aprīļa mēneša priekšmets
Ir pienācis aprīlis un pavisam drīz būs klāt arī latviešu vidū iemīļotie pavasara svētki – Lieldienas. Vai esat jau sagatavojuši visu nepieciešamo šo svētku svinēšanai?
Aprīļa mēneša priekšmets ir Lieldienu atklātne. Atklātne sūtīta 1933. gada 14. aprīlī, vēlot šos svētkus nosvinēt priecīgi. Atklātnes izmēri ir 13,8x8,8 cm.
Kartiņu zīmējis Aleksandrs Apsītis, latviešu gleznotājs un grafiķis. Dzimis 1880. gada 6.aprīlī Rīgas strādnieka Pētera Apsīša ģimenē. 14 gadu vecumā viņš kopā ar ģimeni pārcēlās uz Pēterburgu. Aleksandrs mācījās Ļ. Dmitrijeva – Kavkazska mākslas studijā, pēc kuras beigšanas strādāja par preses un grāmatu grafiķi. 1921. gadā Aleksandrs Apsītis atgriezās Latvijā un turpināja strādāt par žurnālu un grāmatu ilustratoru. Sadarbojās ar Andreja Jesena izdevniecību, zīmēja arī reklāmas plakātus, apsveikuma kartītes, konfekšu papīrus V. Ķuzes saldumu fabrikai.
Cērtat brāļi oša kārtis,
Vītējiet saulītē;
Kad atnāks Liela diena,
Pakariet šūpolītes.
Kubalu skola – muzejs jums novēl kārtīgi izšūpoties, aizripināt olu cik vien tālu iespējams un kopā ar ģimeni gardi izsmieties, svinot šo Lielo dienu!
Attēls. Lieldienu atklātne. KSM p581/Ri
www.facebook.com/kubalmuz/
Marta mēneša priekšmets
Mūsdienās mums visiem ir silti zābaciņi, kurus velkam, lai kājas būtu siltumā. Bet vai varat iedomāties, ka vēl tikai pirms gadsimta latvieši staigāja ar tādiem apaviem kā pastalas un vīzes?
Marta mēneša priekšmets ir pastalu pāris, kas izgatavots 20. gadsimta sākumā.
Latvietis pastalas izgatavoja bez amatnieka palīdzības. Kad liellopa āda bija nodīrāta, tad to vai nu uzreiz ģērēja vai arī izpleta mājas bēniņos, lai žāvējas. Izžāvēto ādu tad varēja ģērēt vēlāk, tam piemērotā laikā. Kad āda bija sausa, tad to sagrieza sloksnēs- vīriešu pastalām 6 collas un sieviešu pastalām 5 collas*.
Ģērēt iesāka, iemērcot ādu vai tās sloksnes kaļķūdenī uz 24 stundām, lai no ādas noietu spalvas. Kad noteiktais laiks bija pagājis, tad āda tika uzlikta uz koka kluča un ar koka nazi nokasīja spalvas.
Pēc ģērēšanas ādu iekāra mājas bēniņos, dūmos. Tas bija nepieciešams, lai āda izžūtu un tajā pašā laikā kļūtu izturīgāka pret mitrumu.
Sauso ādas sloksni piegrieza pēdas garumam un iemērca ūdenī, tādā veidā to padarot mīkstāku, lai būtu vieglāk apstrādāt. Gar taisnstūrveida gabala malām ar īlenu izdūra caurumus, kurus paplašināja ar resnāku koka puļķīti. Lai tiktu pasargāti pirkstgali, viena gabala šauro galu savilka kopā ar linu auklu vai ādas siksniņu, tādā veidā izveidojot purngalu. Tad linu aukliņu virzienā no priekšpuses uz aizmuguri izvēra cauri visiem caurumiņiem pastalu malās.
*Colla- 2,54 cm
Attēls: Pastalu pāris. KSM p504/Le
www.facebook.com/kubalmuz/
Februāra mēneša priekšmets
Februāra mēneša priekšmets ir Kārļa Ludeviga darinātās slēpes. Slēpes tika lietotas, lai ziemas laikā ātrāk varētu atgriezties mājās no darba, kā arī šīs slēpes ir lieliski noderējušas dažādās Latvijas mēroga sacensībās. Varētu likties, ka slēpes cilvēka dzīvē ir parādījušās salīdzinoši nesen, tomēr 5000 gadus vecie alu zīmējumi, kas atrasti Ziemeļnorvēģijā pie Lādogas ezera, pierāda pretējo. Šie zīmējumi attēlo cilvēkus, kuriem pie kājām pievilktas garas svītras - visticamāk slēpes. Tomēr plašāka slēpju pielietošana Norvēģijā nenotika līdz pat 19. gs vidum, kad tikai daži laucinieki, cienot senču tradīcijas, garajā ziemā izklaidējās slēpojot.
Lielāku popularitāti slēpes ieguva 19. gadsimta beigās, kad tika nodibināts pirmais Viduseiropas slēpošanas klubs.
Mūsdienās slēpošana ir pazīstama ikvienam, jo tā var būt lieliska izklaide, kā arī sporta veids.
Koka slēpes 1950.-1960. g.
KSM p1298/Le
ww.facebook.com/kubalmuz/
Janvāra mēneša priekšmets
Janvāra mēneša priekšmets ir koka ragavas ar metāla apdari, kas tikušas izmantotas meža darbos. Ragavu slieču priekšējie gali ir izliekti uz augšu un sānu iekalumos ielaisti 3 mietiņi, kam pāri pārlikti trīs dēļi. Ragavu vilkšanai priekšgalā ir piesieti divi striķi. Vai pie jums arī zemi klāj balta sniega sagša? Arī šogad pie mums Kubalu skolā - muzejā sniega māte ir parūpējusies par to, lai pūkainā sniega sega kārtīgi visu apsegtu. Šādi laikapstākļi strādīgajai latviešu tautai ir labi pazīstami un tāpēc, lai darbs ziemas laikā raitāk veiktos, ļoti svarīgs pārvietošanās līdzeklis bija darba ragavas.
Pirms dzelzceļa izgudrošanas ragavas bija labākais transporta līdzeklis kravas pārvadāšanai. Ziemā ar ragavām pa ziemas ceļiem tika pārvadātas dažādas preces- kurināmais un būvmateriāli, lauksaimniecības ražojumi, kas jānogādā uz pilsētām un jūras ostām.
Mūsdienās ragavas ir zaudējušas savu agrāko nozīmi, jo kravas pārvadāšana pa zemes ceļiem notiek ar kravas mašīnu palīdzību. Tomēr pats vārds “ragavas” lielākajai daļai sabiedrības ir labi zināms, jo tas saistās ar siltām bērnības un ziemas prieku atmiņām.
Novēlu jums visiem atrast laiku šajās steidzīgajās dienās, lai atkal spētu atgriezties bērnībā, kur ar mirdzošām acīm sēdējāt ragavās un braucāt lejā no kalna.
Attēls: Ragavas. KSM p1461-Le
www.facebook.com/kubalmuz
Muzejs
Pieteikt apmeklējumu
Domu graudi
Mācies priekš dzīves, bet ne priekš
skolas. Miers baro, nemiers posta.
Ar stipru neej lauzties, nedz ar
bagātu tiesā. Ko sēsi, to pļausi
Deviņi amati desmitais bads.
Karlis Biķ iz Kubelim
Proves raksti, 1896.
Acs nobrīnīsies, roka padarīs.
Deviņi amati desmitais bads.
Labs cilvēks tāļi jāmeklē.
Ērkšķi dadži asi dzeļ,
ļaunas mēles asāk vēl.
Karlis Šleger iz Čāčām
Proves raksti, 1896.
Kā jaunībā mācījies, tā jādzīvo.
Ātram zirgam piešu nevajaga.
Jauns ar spēku, vecs ar prātu.
Laime būtu, bet nemāk saņemt.
Akls aklam nevar ceļu rādīt.
Karlsona Eduards iz Baltsariem
Proves raksti.
|
|
