| |
Kubeles pagasta skolas dienas-grāmata 1878./1879. mācibas gadā. KSM 691-Rd
2018.
Decembra mēneša priekšmets
Vai esat kādreiz slidinājušies pa ledu un domājuši par to, cik jauki, ka cilvēks ir izdomājis tik brīnišķīgu ziemas izpriecu veidu kā slidošana? Kad cilvēks sāka ar to aizrauties? Izrādās, ka pirmās slidas tika izgatavotas jau pirms 4 tūkstošiem gadu. Tās tika izgatavotas no noslīpēta kaula. Kaulā tika izurbti caurumiņi, kuros ievēra ādas sloksnes vai virvi, lai slidas varētu piesiet pie kājām. Sākotnēji slidām bija tikai praktiska nozīme, jo tās izmantoja, lai vieglāk varētu pārvietoties pa ledu. Tikai 17. gadsimtā slidošana kļuva populāra, jo to kā izklaides veidu sāka izmantot augstmaņi.
Decembra mēneša priekšmets ir koka slida ar metāla asmeni. Tā darināta līdzīgi kā pirmatnējās slidas, jo tai ir koka pamatne, kur novietot kāju. Koka pamatnē ir izurbti caurumiņi striķu ievēršanai, lai slidu varētu piesiet pie kājas. Kā slidas asmens kalpojusi dzelzs stīpa. Izpētes rezultātā secināts, ka iespējams šī slida tikusi izmantota 20. gadsimta sākumā.
KSM 899/Le
www.facebook.com/kubalmuz
Ziemassvētku pasākums Kubalu skolā - muzejā
No 17. – 21. decembrim, pulksten 9:00 – 17:00 Kubalu skola-muzejs gaidīs ciemos katru interesentu, kas vēlēsies izgatavot skaistu puzuru savas mājas izrotāšanai. Puzuri ir vieni no senākajiem latviešu saulgriežu rotājumiem, kas greznoja katra kārtīga latvieša māju. Puzurs tiek veidots tajā iekļaujot latviešu spēka zīmes un tiek uzskatīts, ka ar puzura palīdzību mūsu senči ir mēģinājuši attēlot visumu. Senie latvieši uzskatīja, ka puzurs telpā ap mums attīra enerģiju un aizbiedē ļaunos garus.
Ar piparkūku smaržu, karstiem zāļu tējas garaiņiem un siltu liesmu skolas sirdī gaidīsim jūs ciemos Kubalu skolā-muzejā.
Novembra mēneša priekšmets
Ar ko Jums asociējas novembris? Novembrī notiek Latvijas dzimšanas dienas svinības, kā arī ļaudis piemin Lāčplēša dienu, dodoties lāpu gājienā. Šoreiz mēneša priekšmets ir 1947. gadā izdotais Andreja Pumpura varoņeposs Lāčplēsis. Grāmatai ir 188 lappuses no kurām vairākas ir ilustrētas ar Oto Skulmes zīmējumiem.
Andrejs Pumpurs eposu Lāčplēsis pabeidza 1888. gadā un tas tika veltīts III Latviešu Dziesmu svētkiem. Eposā apdzejotā 13. gadsimta latviešu cīņa pret vācu karotājiem tika saistīta ar valstiskās atbrīvošanās centieniem 19. gadsimtā. Eposa tapšanas laikā A. Pumpurs ir izmantojis dažādus latviešu mitoloģijas un folkloras materiālus, kā arī Indriķa hroniku.
Attēls: Grāmata "Lāčplēsis". KSM p161/Rg
www.facebook.com/kubalmuz/
Oktobra mēneša priekšmets
28. oktobrī latvieši atzīmējuši Simjūda dienu. Šī bija veļu laika pēdējā diena, kad tika sagatavots cienasts ar ko pabarot “vecos” jeb senču garus. Kad gari bija pabaroti, tad sākās urguču dzīšanas laiks. Visi mājinieki sāk trokšņot, lai aizdzītu mirušos garus prom. Mirušajiem tika dots arī darbs: visur tiek izlikti kāsīši, lai gari var vīt auklas.
Par godu šiem svētkiem ir izvēlēts arī oktobra mēneša priekšmets- kāsis pinekļu vīšanai. Kāsis ir izgatavots 1920. gadā no mizota divžubura zara, kam pēc tam ir aptēsta apakša. Šāda veida kāši tika izmantoti dažādu pinekļu uzvīšanai. Pinekļi varēja būt raibas, platas zeķu saites un arī jostas.
Pinekļu vīšanai tika ņemtas krāsainas vilnas dzijas pavedieni. Apmēram pusi no dzijas garuma uztina uz koka divžubura, bet koka galu atspieda pret vēderu. Uzsākot darbu, meitene katrā rokā saņem pa vienai no divām pavedienu šķipsnām un ar labās rokas īkšķi un rādītājpirkstu pārliek pāri līdz vidum labās puses malas pavedienu, ar kreisās rokas īkšķi saņem beidzamo ārējās kreisās malas pavedienu un pārceļ uz vidu, piespiež pie pinuma un ar kreiso roku atkārto tādā pašā veidā. Lai pinuma gali izskatītos glītāki, pavedienus ik pa trim sapina tievās pīnēs un nobeidz ar mezglu. Ērtākai strādāšanai jau nopīto gabalu ik pēc kāda laika pinēja aptina ap zara dakšu.
Kad puse ir nopīta, atlikušo dzijas šķipsnu noņem no žubura, tās vietā uztin visu nopīto pusi un turpina pīt no vidus līdz beigām. Šādi pinot, iecienītajās lentītēs pinums ir slīps, tāpēc tās ir elastīgas un negriežas miesā kā austās lentes. Tāpēc arī zeķu saišu galus nenosēja ar mezgliem, bet galus aizbāza aiz tinuma. Dažādu krāsu pavedieni pinot krustojās, un tādējādi veidojās ļoti skaisti raksti.
Attēls: Kāsis pinekļu vīšanai. KSM p1726-Le
www.facebook.com/kubalmuz
Starptautiskā mākslas izstāde "Līvzeme 2018" 2. daļa
Sākot ar šā gada 10. septembri Kubalu skolas muzeja apmeklētājiem ir iespēja bez maksas apskatīt starptautiskās mākslas izstādes "Līvzeme 2018" otro daļu.
Nāciet ļaudis Kubalos,
Izstādīti apskatīt,
Lai tā priecē acis, sirdi
Un dod gaišu omu ilgi.
Gaidīsim ciemos Kubalu skolā - muzejā!
www.facebook.com/kubalmuz/
Septembra mēneša priekšmets
Visu vasaru skolas ir stāvējušas vientuļas un tukšas, bet septembri ir laiks, kad tas viss izmainās. Skolā atgriežas bērni piepildot skolas gaiteņus ar jautrām čalām un smiekliem. Skolā atkal sākas rosīga dzīve.
Arī septembra mēneša priekšmets ir saistīts ar mācību gada sākumu un vislabāk mācību sākšanos atspoguļo pats skolas nams. Kubalu skolas nama celtniecība tika uzsākta 1838. gadā un pēc smaga darba 1842. gadā nams tika pabeigts.
Par skolas namu Ernests Dinsbergs ir rakstījis: skolas ēku uzbūvēja 20 asis (120 pēdu) garu, 7 asis (42 p.) platu un 8½ pēdu augstu, pēc tā laika aprēķina ar 10 istabām, vidū skursteni ar plašu uguņa namu. Vienā galā 2 lielas klases istabas, 7 asis garas un 3½ asis platas, katra ar 4 logiem un aiz tām 2 mazie maizes noliekami kambari. Otrā galā 6 istabas, 2 skolēniem priekš gulēšanas un tās 4 skolotājam priekš dzīves. Visas istabas pagatavoja itin parasti: sienmaļus bez izmešanas, tikai šķirbas piesmērēja ar māliem, griestus uzlika vienkārši no nomaļiem, tad visur ar kaļķi izvitēja istabas baltas; krāsnis uzcēla no ķieģeļiem; durvis salīmēja 4 dēļus un iezāģēja šķēršus, kā redzam pie itin prastām mājas ēkām.
Kalējs piesita lakstiņus jeb kā citur sauc klinķus; driķerus pielika tikai kungu pusē pie lielajām ārdurvīm, citur nekur. Nedz logus, nedz durvis iekšpusē nekur nenomālēja.
Logus pēc tā laika vīzes, ietaisīja pamērenus un ar padaudz sliktām glāžu rūtēm, ko gaiss un saule tā sabiezēja un sazaļoja, ka pēc gada laika gandrīz caur nevienu rūti vairs nevarēja nekādu lietu ārpusē skaidri noraudzīt, un skolas istabas stāvēja allaž krēslā kā vecās baznīcās.
Attēlā redzams, kā skolas nams izskatās šodien.
Ass = 213,4 cm
Dar' man, tēvis, pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā ieti man gribas!
Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiemi gabaliem:
Vidū maizes riecientiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!
Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc.
Man jāieti skoliņāi,
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.
Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirga jājējiņš.
Lai veiksmīgs un radošs jaunais mācību gads!
www.facebook.com/kubalmuz/
Kubalu skolas svētki
Kubalu skolā-muzejā norisināsies Kubalu skolas absolventu salidojums un pasākums "Kubalu skolas namam 180".
2018. gada 1. septembrī Kubalos norisināsies lieli svētki- Kubalu skolas absolventu salidojums un skolas nama 180 gada diena. Aicinam ar mums kopā nosvinēt skolas nama apaļo jubileju. Pasākuma sākums - 14:30.
Gaidīsim ciemos Kuablu skolā-muzejā.
Starptautiskā mākslas izstāde "Līvzeme 2018"
Sākot ar šā gada 10. augustu Kubalu skolas muzeja apmeklētājiem ir iespēja apmeklēt starptautisko mākslas izstādi “Līvzeme 2018”.
Mākslas darbus veidojoši sabiedrībā atzīti mākslinieki Mazirbes plenēra laikā. Izstāde ir bez maksas un to muzeja telpās varēs apskatīt līdz 5. septembrim.
Gaidīsim ciemos Kubalu-skolā muzejā!
Augusta mēneša priekšmets
Kubalu skolas-muzeja augusta mēneša priekšmets ir rāciņkriecs (Dundagas izloksne) jeb kartupeļu grozs. Priekšmets saistīts ar mūsdienu sabiedrībā piemirstiem svētkiem- Labrenča dienu. Augusta mēneša priekšmets saistīts ar mūsdienu sabiedrībā piemirstiem svētkiem- Labrenča dienu. Labrenču dienu svinēja 10. augustā un šie svētki ir saistīti ar uguns stihiju. Šajā dienā bija aizliegts kurināt riju un, saprotams, arī kult labību. Pat uguns kuršana pavardā varēja būt aizliegta. Dabas zīmju vērojumi bija saistīti ar bailēm no ugunsgrēka. Lai no tā izvairītos, krāsni un pat māju sienas aplēja vai apšļakstīja ar lietu simbolizējošu ūdeni.
Labrenča dienā parasti sēja rudzus, jo ticēja, ka tad tie izaugs ļoti brangi. Šo dienu uzskatīja par īpaši labvēlīgu sīpolu un agro kartupeļu novākšanai.
Kubalu skolas-muzeja augusta mēneša priekšmets ir rāciņkriecs (Dundagas izloksne) jeb kartupeļu grozs. Grozs uzpīts no priežu skaliem 1945. gadā. Pinot grozus latvieši bieži izmantoja priežu skalus, jo priedes sevišķi labi šķeļas no serdes pa gadskārtu joslām. Pavasarī no zaļas priedes iegūtos skalus sasēja kūlīšos un kādu laiku turēja siltumā, lai tos atbrīvotu no sveķiem. Pēc tam mērcēja ūdenī un, kamēr tie vēl bija mitri un lokani, lietoja pīšanai. Groziņa dibens ir četrstūrains. Sienas uzlocītas uz augšu, veidojot groziņa augšējo daļu apaļu. Šis grozs kartupeļu lasīšanai pēdējo reizi tika lietots 1980. gadā. Tagad, tas ir ticis pie jauna, pieskaņota pasaiņa jeb roktura un savas vecumdienas pavada pelnītā atpūtā Kubalu skolā-muzejā.
Kartupeļu grozs, rāciņgrozs. KSM p1541-Le.
https://www.facebook.com/kubalmuz/
Latvijas Muzeju biedrības aicina apceļot Latvijas muzejus
Latvijas Muzeju biedrība un Latvijas muzeji no 5.jūnija līdz 31.augustam aicina piedalīties vasaras akcijā “Apceļo Latvijas muzejus”.
Akcijā aicināts piedalīties ikviens Latvijas muzejs un ikviens muzeju apmeklētājs! Lai top aizraujoša, skaistiem kultūras piedzīvojumiem bagāta vasara!
Uzdevums akcijas dalībniekiem:
1. No 5.jūnija līdz 31. akcijas dalībnieks apmeklē vismaz 5 Latvijas muzejus.
2. Ierodoties muzejā, dalībnieks atzīmē savu apmeklējumu ar viedtālruni vai fotoaparātu.
3. Savā Facebook vai Instagram profila laika līnijā ievieto foto no šīs vietas, īsi komentē redzēto, piedzīvoto un uzzināto, izmantojot mirkļbirku #Apcelolatvijasmuzejus.
4. Ierakstam Facebook obligāti pievieno norādi @Apceļo Latvijas muzejus, lai www.facebook.com/apcelolatvijasmuzejus parādās dalībnieka veiktais ieraksts.
5. Instagram vai Facebook ierakstā atzīmē konkrēto muzeju, izmantojot mirkļbirkas zīmi, piemēram, #lnmm vai #madonasmuzejs. Facebook lapā var izmantot rīku atzīmēt muzeja lapu ar @Limbažu muzejs.
6. Lai vieglāk izvēlēties, kādus muzejus apmeklēt, izveidota karte, kas skatāma šeit: http://ej.uz/apcelomuzejus
Vērtēšana: Nosakot akcijas uzvarētājus, žūrijas komisija vērtēs dalībnieka atraktivitāti un aktivitāti, ievietojot interesantākos attēlus, ierakstus un vērojumus par vismaz 5 apmeklētajiem muzejiem. Akcijas žūrijas komisiju veido Latvijas Muzeju biedrības valdes locekļi, LMB valde ir tiesīga komisijā pieaicināt arī citus muzeju nozares speciālistus. Žūrijas komisija ir tiesīga lemt par akcijas balvu sadalījumu.
Balvas: Akcijas “Apceļo Latvijas muzejus!” uzvarētājiem paredzētais balvu fonds: 1) Brīvbiļetes no dažādiem Latvijas muzejiem, piem., Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, I.Ziedoņa muzejs u.c. 2) Radošās nodarbības, muzejpedagoģiskās programmas un izzinošas ekskursijas grupai līdz 10 cilvēki (Memoriālo Muzeju apvienība (Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Rakstnieka memoriālmājā un dārzā Skrīveros), Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, O.Kalpaka muzejs “Airītes”, Talsu novada muzejs u.c. muzeji); 3) muzeju izdevumi un katalogi; 3) speciālās balvas no Latvijas Muzeju biedrības.
*Apmeklējuma biļete uz konkrēto muzeju jāizmanto gada laikā no tās saņemšanas brīža.
*Neskaidrību gadījumā, jautājumus, lūdzu, sūtīt uz Latvijas Muzeju biedrības e-pasta adresi: muzeji@muzeji.lv vai zvanīt uz tālr. 29418187.
Jūlija mēneša priekšmets
Kubalu skolas – muzeja jūlija mēneša priekšmets tika izvēlēts par godu seno latviešu svētkiem - Jēkaba dienai.
Jēkaba dienu atzīmēja 25. jūlijā. Ar šiem svētkiem iezīmēja robeždatumus darbos un uzturā. Līdz šai dienai vajadzēja būt samestai pirmajai siena kaudzei pat tad, ja laiks bija nelabvēlīgs un darbs muižas labā neļāva sākt sienas vākšanu savām vajadzībām un agrāk. Jēkaba dienā varēja jau nomēģināt jaunos kartupeļus, tāpat cerēja, ka līdz tai būs nogatavojušies arī graudaugi.
Attēlā redzams priekšmets no Kubalu skolas – muzeja krājuma. Tas ir koka grābeklis ar 17 zobiem. Tas izgatavots 1950. gadā. Grābeklis ir garš- 240 cm un tā platums ir 65 cm.
Latvietis pļaujot gan labību, gan sienu lietoja grābekli. Ar grābšanu pārsvarā nodarbojās sievietes, bet retāk vīrieši. Grābekli parasti gatavoja no jaunas egles, jo tās stumbrs pēc nomizošanas ir ļoti gluds. Kāta resgali 9 collu (22,86 cm) garumā iešķēla un starpā ielika mazu kociņu, kas abas žākļa puses tur izplestas, kādas 4 collas (10,16 cm). Virs šķēluma vietas kātu notina ar sloksnīti, lai tas neplīstu tālāk. Pēc tam kātam uzdzina no cieta koka taisītu šķērsi jeb siekstu. Tā ir četršķautņaini izcirsta, vislabāk no oša, ābeles, kadiķa vai cita līdzīga cieta koka. Siekstu noķīlēja, lai tā nenoslīdētu no kāta. Tā kā kāta resgalis ar siekstu veido taisnu leņķi, tad ar to var savilkt lielu siena klēpi. Latviešu grābekļiem no dzelzs nav nekā.
Grābeklis latviešu saimniecībā bija pavisam parasts, bet tajā pašā laikā nozīmīgs darba rīks, tāpēc izklaidējot bērnus par to tika sacerētas dažādas mīklas. Viena no latviešu mīklām, kuras atminējums ir grābeklis : zobi ir, mutes nav.
Koka grābeklis. KSM p1445-Le
Jūnija mēneša priekšmets
Sākot ar šodienu, Kubalu skola – muzejs katru mēnesi jūs iepazīstinās ar vienu no krājuma priekšmetiem. Tā kā jūnijs ir Jāņu svinību laiks, kur goda dzēriens ir alus, tad arī muzeja mēneša priekšmets ir 1939. gadā izgatavotā alus muca.
Muca ir gatavota no koka dēlīšiem un apjozta ar 4 dzelzs stīpām. Gatavojot mucu, tās malas tika īpaši nostiprinātas, lai nodrošinātu tās drošu pārvietošanu.
Lielākoties pastāv uzskats, ka mucas tiek gatavotas tikai šķidruma uzglabāšanai, bet, patiesībā, agrāk mucās tika uzglabāti arī sausi labumi, kā milti, ogas un gaļa. Bieži mucas tika izmantotas arī, lai izmērītu kādas vielas ietilpību vai svaru.
Stendes muižas arhīvā ir atrasta precīza miestiņa gatavošanas recepte no 18. gadsimta. Izlasot recepti var secināt, ka dzēriens tika gatavots ne tikai saimei, bet arī ciemiņiem, kas nāca saimniekus apciemot Jāņos.
18. gadsimta miestiņa recepte:
Uz 5 mārciņām medus ar šūnām ņem divreiz pa 140 stopiem ūdens. Dienu iepriekš medu iemērc siltā ūdenī, lai tas izkustu. Nākamajā rītā to lej kublā, kam pārlikts palags kā siets. Pēc tam to vāra līdz puse ūdens novārās un paliek tikai 140 stopi; vārot ir rūpīgi jānosmeļ putas. Tikko sāk labi vārīties, tā ieliek, maisiņā cieši iesietu 1 mārciņu apiņu. Apiņiem jābūt notīrītiem no sēklām, kātiem un lapām, tādēļ tos labi pārlasa un izsijā. Lai pārliecinātos, vai dzēriens ir pietiekami ilgi vārīts, siltā miestiņā ieliek nevārītu olu. Ja tā iegrimst visa- tas norāda, ka vēl jāvāra. Ja ola iznirst monētas platumā- ir labi, ja ola parādās vēl augstāk- jāpielej vēl ūdens. Ja katls nav pietiekami liels lai visu nepieciešamo ūdeni uzvārītu uzreiz, pielejamais ūdens jāuzvāra atsevišķi. Kad miestiņš gatavs, to atkal caur palagu nokāš kublā. Kad tas citu dienu jau atdzisis remdens, tad to pilda mucā, bet ne līdz malām. Ieber 6 ēdamkarotes rauga, ne pārāk cieši iebāž spundi un pie siltas krāsns raudzē 9 dienas. Devītajā dienā miestiņu atkal caur audumu pārlej citā mucā un noliek pagrabā.
Mārciņa~ 453 grami
Stops~1,3 litri
Alus muca. KSM p1311/Le
www.facebook.com/kubalmuz/
Muzeju nakts
Šā gada Muzeju nakts 2018 tēma ir “Šūpulis”. Arī Kubalu skolu var uzskatīt par šūpuli – izglītības šūpuli latvju tautai, kas sevī ieguldīja bērnus, iešūpoja viņos zināšanas, lai izkāpjot no šūpuļa tie varētu ar drošu sirdi doties tālāk turpmākajā dzīvē.
Viesiem būs iespēja iepazīties ar Kubalu skolas darbības laika sadzīvi un mācību gaitu. Būs iespēja satikt skolotāju Ernest Dinsbergu, sēdēt skolas solā, lai smeltos jaunas zināšanas, cept gardus pīrādziņus un sildīties malkojot siltu tēju, kā arī iepazīt Kubalu skolas apkārtni piedaloties orientēšanās pasākumā.
Muzeja nakts pasākums Kubalu skolā – muzejā sāksies plkst. 19:00 un ilgs līdz 24:00. Aicinām būt aktīviem, iesaistīties muzeja piedāvātajās aktivitātēs un iesaistīties sarunās ar citiem muzeja apmeklētājiem.
“Tik ilgi būs pasaule šī, cik ilgi būs skola Un skolas dvēsele – skolēni un skolotāji”. (M. Briede)
Pasākuma “Šūpulis” programma
19:00 – 19:15 Pasākuma atklāšana- “iegulšanās” šūpulī
19:15 – 22:00 Orientēšanās
9:15 – 23:00 Izglītojošas muzeja aktivitātes
Vizualizēta iepazīšanās ar Kubalu skolas vēsturi
E. Dinsberga apciemošana
Mācīšanās Kubalu skolā
20:00 – 23:00 Pīrāgu cepšana
23:00 – 24:00 Pasākuma noslēgums- “izkāpšana” no šūpuļa
Prāta asināšana ar mīklu palīdzību
Pārsteiguma atvēršana
www.facebook.com/kubalmuz/
Izstāde "Latvijas gadsimts"
Šogad mūsu valsts svin skaistu jubileju un tās dzimšanas dienu pagodinām tik dažādos veidos. Latvijas vēsture ir bagāta ar spēcīgu kultūras mantojumu un nebeidzamu sparu būt brīvai un dzīvai. Svētkiem par godu Latvijas Nacionālais vēstures muzejs atklāj izstādi “Latvijas gadsimts”. Latvijas valsts pastāvēšanas simts gadi izstādē “Latvijas gadsimts” raksturoti kā nemitīgas mainības un reizē arī pēctecības stāsts – sarežģīts, daudzveidīgs, nereti pretrunīgs dažādu politisko nosacījumu apstākļos. Izstādes veidotāji tiekušies rast atbildi, kā mainījusies Latvijas idejas nozīme vairāk kā simts gadu garumā. Izstāde ir unikāla ar 68 Latvijas muzeju līdzdalību vienā kopīgā projektā. Izstāde “Latvijas gadsimts” veidota kā hronoloģisks stāsts par Latvijas idejas nozīmi latviešu nācijas un sabiedrības dzīvē. Tajā iekļauti dažādo laikmetu politiskie konteksti, katra laikposma kultūras, sabiedrisko vai saimniecisko dzīvi raksturojoši priekšmeti un cilvēku dzīvesstāsti.
Arī mūsu novads var būt lepns, jo esam piedalījušies šīs izstādes satura veidošanā. Kubalu skola- muzejs šajā izstādē piedalās ar trīs priekšmetiem. Eksponēta fotogrāfija, kurā redzams Dundagas sadraudzīgās biedrības “Vārpa” koris dziesmu svētku gājienā Rīgā, 1938.gadā, dokuments, kas ir apliecinājums par Dundagas Dinsberga pamatskolas darbinieka izcelšanās no žīdu vecākiem vai vecvecākiem. 1942.g., kā arī maza piezīmju grāmatiņa-kalendārs, kas piederējusi Sofijai Dravniecei un kurā viņa pierakstījusi savas izsūtījumu gaitas Sibīrijā.
Arī es apmeklēju šo izstādes atklāšanu un aicinu mūsu novada ļaudis turp doties. Izstāde ir aktuāla ik vienai vecuma grupai un tā ļaus pakavēties atmiņās, izzināt ko jaunu un izprast mūsu skaistās valsts vēsturi vēl labāk.
Izstāde atvērta no šī gada 4. maija Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32.
Dārta Vidiņa
Kubalu skolas- muzeja vadītāja
Dzeltenā suņa gads
Pēc Austrumu horoskopa 2018. gads solās būt Dzeltenā zemes suņa gads. Arī Kubalu skolas-muzeja krājumā atradies kāds mīļš un patiess atmiņu stāsts par cilvēka labāko draugu- suni. Raksts ņemts no Kubalu skolas-muzeja izdevuma: "Sofija Dravniece. Atmiņas. 1996."
Mūs Dukss
No visęm luopęm suns i vislielkęs cilak drougs. Mums i biš pulk sųņ, bet Dukss i palics vismīļakę atmiņę.
Viš bi dikt gudars. Vasar viš gāj līdz ganęs. No rīt viš ju gaidę sėtsvidę un noskatęs, kurš i saģērbęs uz ganęs iešęn, kurę sievę i pussvārč apkārt un gankriečiš uz ruok. Pe tuo tad nu viš turęs. Pusdienlaikę, kad atdzįn luops mājęs, viš gule pe tuo siev duręm, kas bi ganęs, un gaidę no tuo pusdien. Ganęs viš pats zinę, kurš luops iet nęceļęs, un bez teikšęn skrēj tuo atgriezt. Ja kād guoj nęgribę viņam kloust, tad viš kuod tam kāję. Tā viš bi uzmācęs viss luops būt paklousigęm.
Ja luop bi sagūlš, tad viš ę mierig gulę, bet arvien paskatęs uz luopęm, un, ja redzę, ka kāds ir uzcēlęs un grib iet kur pruoj, viš uzcēlęs un mierig, bez riešęn gāj tuo atgriezt. Dundar laikę, kad guojs bizę, un tie skrēj uz visęm pusęm, tad Duks vįņs savaldę, sadzįn kopę.
Kad viš nębi ganęs, viš sārgę mājs. Pa velt viš nęrēj, un no vįņ riešęn varę noprast, kas nāk. Viš nębi nikans un nęvienam nękuod, bet sveš cilak bez nikan riešęn mājęs nęlaid. Tad mės zinę, ka nāk svęšs. Ciemiņ1 māj ļouds un tāds, kas biež nāc uz mūsmājęm, viš pazįn un tad no vįņ riešęn zinę, ka nāk kāds tųj pazīstams ciemiš. Bet ciemiņęs dzīvę vęcęs Šamps. Viš vienmėr staigę a štok un bi Dukss a tuo kādreiz epērs. Tas nu bi Duksam vislielkęs enaidniks. Mės pa gabal ju zinę, ka nāk Šamps, no Dukss riešęn vien. Tāpat viš nęeredzę cigiņs un žīds. Bet Ponkęl, kurš bi mūs māj drougs, viš pazįn. Ja kāds bi azgājs vo azbroucs kout kur, tad viš seidę staļļpakļę uz dižę akmiņ un gaidę mājęs. Tāpat viš gaidę mąn no skuol mājęs. Viš no sōv akmiņ ju pa gabal redzę, vo es nāk pa cćļ vo pa louk, un skrēj priecigs mąn sagaidt.
Dukss bi, var teikt, sovę ziņę muzikāls. Tuoreiz mūsmājęs kattar svėdiens rīt skaitę pātars. Plītsispę pe lielę gald saseidęs viss mājļouds. Tės lasę sprediķ, un viss kuopę dziedę dievdziesams. Vienreiz Dukss bi palics apš gald guļam, un, kad viss sāk dziedt, viš ę sāk vilkt līdz. Nu bi tā jasmejęs, ka nęvarę ciest, bet pe pātręm ju nędrīkst smietęs. Duks izdzin ārę, bet viš apseidęs luogam prett un dziedę tur mums līdz. No tuo laik kattar svėdiens rīt skatęs, ka viš nępaliek iekšę.
Kad es gāj ganęs, man dikt patik dziedt. Visvairak no rītęm, kad ląb skan. Es izdziedę viss dziesams, kāds zinę. Vien dziesam bi, kas Duksam patik. Kad luop rām eid un es dziedę, Dukss mierig gulę, šad tad pakustnę ouss un skatęs uz luopęm. Kad es sāk dziedt tuo vįņ dziesam “Ļaujat man sērot un asras liet”, viš papriekš saspicę ouss, tad pacēl gąl, esklousęs, tad uzcēlęs pats un, kad nāc tai dziesmę tas smalkę viet, sāk koukt līdz. Kad tuo dziesam nobeidz, tad agal apsgulęs. Pulkreiz es vįņ kaitnę. Es dziedę cits dziesams, un viš mierig gul. Bet tad es sāk agal tuo vįņ dziesam, un agal viš papriekš esklousęs, tad uzcēlęs un kouc līdz.
Vienreiz sovęs jounęs laikęs Dukss bi eskrējs kung mežę, un mežsārgs bi sašāvs viņam kāj. Dukss lielęs bailęs un sāpęs bi skrējs uz mājęm un elīdz maizs krāšę. No tuo laik viš dikt baidęs no šāviņ un pėrkan. Pėrkan laikę viš no ganęm skrēj uz mājęm un elīd, peic vįņ duomam visdrošakę vietę - tėv gultapšę. Citād viš nękad nęgāj tur gult.
Uz vęcamdienam viš palik stīvs, ląb nęredzę un nędzirdę. Mės egādę joun kucan. Dukss it ka saprat, ka tas būs viņ vietniks, nędroudzęs a tuo un bi noskums. Viš vairs nęgāj līdz ganęs, gulę uz staļļougš un tik pa rętam nonāc zemę. Vien rīt vįņ atrąd beigt. Mums bi dikt žėl pa viņ.
Kubalu skolas salidojums un Kubalu skolas nama 180 gada diena
2018. gada 1. septembrī Kubalos norisināsies lieli svētki- Kubalu skolas absolventu salidojums un skolas nama 180 gada diena. Aicinam ar mums kopā nosvinēt skolas nama apaļo jubileju. Pasākuma sākums - 14:30.
Gaidīsim ciemos Kuablu skolā-muzejā.
Muzejs
Pieteikt apmeklējumu
Domu graudi
Viens sunis vien ilgi nerej.
Kur rūc tur sper.
Viena aita brēc, visas dabū.
Lieli alu, nelieli misas.
Nepārdodi ādas, kad lācis vēl mežā.
Karlis Īvīņ iz Mūrniekiem.
Proves raksti, 1896.
Acs nobrīnīsies, roka padarīs.
Deviņi amati desmitais bads.
Labs cilvēks tāļi jāmeklē.
Ērkšķi dadži asi dzeļ,
ļaunas mēles asāk vēl.
Karlis Šleger iz Čāčām
Proves raksti, 1896.
Kā jaunībā mācījies, tā jādzīvo.
Ātram zirgam piešu nevajaga.
Jauns ar spēku, vecs ar prātu.
Laime būtu, bet nemāk saņemt.
Akls aklam nevar ceļu rādīt.
Karlsona Eduards iz Baltsariem
Proves raksti.
|
|
